Abutilon
Abutilons ir mūžzaļš augs, kas pieder pie Malvaceae dzimtas un izceļas ar dekoratīvām lapām un skaistiem zvanveida ziediem. To bieži audzē kā telpaugu, pateicoties tā augstajai dekoratīvajai vērtībai, nepretenciozitātei un spējai ziedēt ilgstoši.
Nosaukuma etimoloģija
Nosaukumam "Abutilon" ir arābu izcelsme, un tas ir saistīts ar šīs ģints vēsturiskajiem aprakstiem viduslaiku zinātnieku darbos. Vēlāk šis termins tika pieņemts botāniskajā nomenklatūrā, kur tas tika saistīts ar plašu ziedošu augu grupu, kas sastopama tropos un subtropos.
Dzīvības forma
Abutilons ir puskrūms vai neliels krūms, kas dabiskos apstākļos var sasniegt vairāku metru augstumu. Audzējot telpās, tā augstumu parasti ierobežo poda lielums un apgriešanas metodes.
Dabiskajā vidē abutilons veido vainagu ar blīvi zarojošiem dzinumiem, kas pārklāti ar lielām lapām. Šī struktūra ļauj augam efektīvi izmantot saules gaismu, veicinot bagātīgu ziedēšanu un aktīvu augšanu labvēlīgos apstākļos.
Ģimene
Abutilons pieder pie Malvaceae dzimtas, kurā ietilpst vairākas dekoratīvas un ekonomiski nozīmīgas kultūras, piemēram, hibiski, kokvilna un malva. Šīs dzimtas augiem raksturīga piltuvveida vai zvanveida ziedi, kā arī dažām sugām matainu kauslapu vai seglapu klātbūtne.
Malvaceae dzimtā ietilpst zālaugu augi, koki, krūmi un puskrūmi. Šī daudzveidība atspoguļojas plašā morfoloģisko pazīmju klāstā; tomēr raksturīgākās iezīmes — plaukstveidīgi daivainas lapas, spilgti ziedi ar lieliem vainagiem un unikāla augļu struktūra (kapsulas) — ir sastopamas arī abutilonam.
Botāniskās īpašības
Abutilonam raksturīgas sirdsveida vai kļavas formas lapas ar garām kātiņām un robainām malām. Ziedi ir izvietoti atsevišķi vai nelielās grupās lapu padusēs, tiem ir zvanveida forma, un to krāsa var atšķirties: no baltas un dzeltenas līdz oranžai, rozā un sarkanai. Auglis ir daudzsēklu kapsula, kas sastāv no vairākiem segmentiem.
Abutilon pictum
Ķīmiskais sastāvs
Abutilona ķīmiskais sastāvs netiek uzskatīts par unikālu, ņemot vērā izteiktu alkaloīdu vai ēterisko eļļu saturu. Galvenie bioloģiski aktīvie savienojumi ir flavonoīdi, pigmenti, ogļhidrāti un citi sekundārie metabolīti, kas raksturīgi Malvaceae dzimtas zālaugu pārstāvjiem.
Izcelsme
Abutilona dzimtene tiek uzskatīta par Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas daļu tropiskajām un subtropu zonām. Dabiskos apstākļos tā aug mežmalās, upju krastos un vietās ar pietiekamu mitrumu un saules gaismu.
Abutilons Eiropā tika ievests kā dekoratīvs augs ap 18.–19. gadsimtu un kopš tā laika pakāpeniski ieguvis popularitāti iekštelpu dārzkopības entuziastu vidū. Tā lokanie zari un lielās, skaistās lapas palīdz radīt tropisku atmosfēru dzīvojamās telpās.
Audzēšanas vieglums
Abutilons ir ieguvis reputāciju kā nepretenciozs augs, kas var veiksmīgi augt dažādos apstākļos. Ievērojot pamata kopšanas vadlīnijas, piemēram, savlaicīgu laistīšanu, atbilstošu apgaismojumu un mēslošanu, abutilons labi attīstās un bagātīgi zied pat iesācējiem dārzniekiem.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka šis augs dod priekšroku mēreni siltam un mitram mikroklimatam, un asas temperatūras svārstības vai ilgstoši sausuma periodi to var vājināt un samazināt tā dekoratīvo vērtību.
Sugas un šķirnes
Ir vairāki desmiti Abutilon sugu, kā arī daudzas hibrīdu šķirnes ar dažādām lapu formām, izmēriem, ziedu krāsām un veidoliem. Vispazīstamākās sugas ir Abutilon pictum, Abutilon megapotamicum un hibrīdas formas, ko kopā sauc par Abutilon x hybridum.
Abutilon megapotamicum
Izmērs
Atklātā zemē reģionos ar tropu vai subtropu klimatu abutilons var izaugt līdz 2–3 metru augstumam, veidojot plaukstošu krūmu ar daudzām sānu zarām.
Audzējot telpās, izmērs ir daudz mazāks. Augs parasti sasniedz 60–150 cm augstumu, kas ir ērti standarta telpām un ļauj nepieciešamības gadījumā veidot kompaktu vainagu.
Izaugsmes temps
Abutilonam raksturīgs relatīvi straujš augšanas temps. Labvēlīgos apstākļos dzinumi vienas sezonas laikā var izaugt par 20–30 cm, bet ar pietiekamu sakņu vietu un regulāru mēslošanu - vēl vairāk.
Straujajai augšanai nepieciešama regulāra apgriešana, lai veidotu vainagu, un savlaicīga pārstādīšana lielākā podā vai traukā, sakņu sistēmai paplašinoties.
Dzīves ilgums
Dabiskos apstākļos Abutilons ir daudzgadīgs augs, kas vairākus gadus saglabā spēju ziedēt un veidot jaunus dzinumus. Labvēlīgos klimatiskajos apstākļos un bez spēcīgiem stresa faktoriem augs var dzīvot diezgan ilgu laiku.
Iekštelpu apstākļos tā dzīves cikls var ilgt arī 3–5 gadus vai ilgāk, ja tiek nodrošināta pienācīga kopšana. Laika gaitā dzinuma apakšējā daļa var kļūt kaila, tāpēc, lai saglabātu tā dekoratīvo pievilcību, augs periodiski jāatjauno, apgriežot vai veicot spraudeņus.
Temperatūra
Optimālais temperatūras diapazons Abutilona audzēšanai ir 18–25 °C. Šādos apstākļos notiek aktīva augšana un pumpuru veidošanās. Īslaicīga temperatūras paaugstināšanās līdz 28–30 °C parasti nerada būtisku kaitējumu, lai gan var būt nepieciešama pastiprināta laistīšana un mitrināšana.
Kad temperatūra nokrītas zem 12–15 °C, augu augšana palēninās un var notikt lapu nokrišana. Temperatūra zem 5–7 °C ir kritiska: abutilons zaudē lapas un var iet bojā bez papildu aizsardzības.
Mitrums
Abutilons dod priekšroku mērenam vai paaugstinātam mitrumam. Pārāk sausos apstākļos (mazāk nekā 40% mitruma) augs var piedzīvot stresu, kas izpaužas lapu dzeltēšanā un čokurošanās. Ieteicams laiku pa laikam apsmidzināt lapas ar mīkstu ūdeni vai izmantot mitrinātāju.
Tomēr pārmērīgs gaisa mitrums, īpaši apvienojumā ar sliktu gaisa cirkulāciju, palielina sēnīšu slimību risku. Tāpēc ir svarīgi uzturēt līdzsvaru, nodrošinot labu ventilāciju telpā.
Apgaismojums un telpu izvietojums
Abutilonam nepieciešama spilgta, bet izkliedēta gaisma. Tiešie saules stari pusdienlaikā var apdedzināt lapas, bet rīta un vakara saules gaisma bieži vien ir labvēlīga bagātīgai ziedēšanai. Optimālā vieta ir uz austrumiem vai rietumiem vērsts logs, kur augs saņems pietiekami daudz gaismas, nepakļaujoties ilgstošiem tiešiem stariem.
Ja gaismas nepietiek, augs izstiepjas, lapas kļūst bālas un ziedēšana var nenotikt. Ziemā, kad dienasgaismas stundas saīsinās, var izmantot papildu apgaismojumu ar fitolampām vai dienasgaismas spuldzēm.
Augsne un substrāts
Optimālais augsnes maisījums abutilona audzēšanai sastāv no lapu pelējuma (40%), velēnu augsnes (20%), kūdras (20%) un rupjgraudainas smiltis vai perlīta (20%). Šī proporcija nodrošina labu drenāžu un pietiekamu organisko vielu daudzumu. pH līmenis jāuztur 5,5–6,5 robežās. Lai novērstu ūdens stagnāciju, poda apakšā ir nepieciešams arī drenāžas slānis no keramzīta vai grants.
Laistīšana
Vasaras periodā, kad iztvaikošana ir intensīvāka, abutilonam nepieciešama regulāra un bagātīga laistīšana. Augsnei nevajadzētu pilnībā izžūt, taču jāizvairās no pārlaistīšanas. Pēc katras laistīšanas jāpagaida, līdz virsējais slānis izžūst, bet karstā laikā augsnei nevajadzētu izžūt vairāk kā vienu trešdaļu no sakņu kamola.
Ziemā laistīšana tiek samazināta atkarībā no istabas temperatūras un augsnes žūšanas ātruma. Ja augs atrodas vēsā telpā (15–18 °C), intervālu starp laistīšanas reizēm var palielināt, lai novērstu sakņu puvi.
Mēslošana un barošana
Abutilon labi reaģē uz regulāru mēslošanu ar kompleksiem minerālmēsliem, kas satur visus galvenos makro- un mikroelementus. Pavasarī un vasarā mēslošanas līdzekļus lieto ik pēc 2–3 nedēļām, izmantojot ziedošiem augiem paredzētus preparātus ar paaugstinātu fosfora un kālija saturu.
Papildus sakņu mēslošanai var veikt arī lapotnes apsmidzināšanu ar atšķaidītiem mēslošanas līdzekļiem zemākā koncentrācijā. Rudenī un ziemā mēslošanas daudzums un biežums tiek samazināts, ņemot vērā palēnināto augšanas tempu.
Ziedēšana
Abutilons var ziedēt gandrīz visu gadu, ja tas saņem pietiekami daudz gaismas, siltuma un barības vielu. Ziedi var parādīties atsevišķi vai nelielās grupās uz viena dzinuma, un katrs pumpurs var saglabāties līdz pat nedēļai.
Aktīvas ziedēšanas laikā ieteicams uzturēt stabilu mitruma un temperatūras līmeni, kā arī nodrošināt augam papildu apgaismojumu. Apgaismojuma trūkums ir bieži sastopams iemesls, kāpēc pumpuri nokrīt pirms to atvēršanās.
Pavairošana
Abutilonu var pavairot visā pavasara-vasaras periodā, kad augs ir visaktīvākais. Visizplatītākā metode ir apmēram 8–10 cm garu stublāju spraudeņu sakņošana, kurus var sakņot ūdenī vai mitrā substrātā. Siltos apstākļos saknes veidojas 2–3 nedēļu laikā.
Abutilonu var audzēt arī no sēklām, taču šajā gadījumā hibrīdšķirņu dekoratīvās īpašības var netikt saglabātas. Sēklas sēj kūdras un perlīta maisījumā, uzturot mitrumu un aptuveni 20–22 °C temperatūru. Dīgšana notiek 7–14 dienu laikā.
Sezonas iezīmes
Pavasarī un vasarā abutilons aktīvi aug un veido pumpurus, tāpēc šajā periodā ir svarīgi nodrošināt regulāru laistīšanu un mēslošanu. Rudenī augšanas temps pakāpeniski palēninās, un ziemā augs nonāk relatīvi klusā fāzē.
Ziemā, samazinoties gaismai un temperatūrai, abutilons var daļēji nomest lapas. Lai saglabātu pievilcīgu izskatu, ieteicams papildu apgaismojums. Iestājoties pavasarim un palielinoties dienasgaismas stundām, laistīšanas biežums pakāpeniski palielinās, un pirmā mēslošana tiek veikta, lai stimulētu augšanas pumpuru atmodu un jaunu pumpuru veidošanos.
Kopšanas padomi
Abutilon prasa savlaicīgas kopšanas procedūras, tostarp optimāla mitruma, temperatūras un apgaismojuma līmeņa uzturēšanu. Regulāra slimību vai kaitēkļu pārbaude ļauj savlaicīgi veikt preventīvus pasākumus.
Periodiski lapas jānotīra no putekļiem, izmantojot mīkstu sūkli vai siltu dušu. Tas ne tikai uzlabo auga izskatu, bet arī veicina aktīvāku fotosintēzi.
Aprūpe mājās
Pirmais aprūpes aspekts ir apgaismojuma optimizēšana. Abutilon tiek novietots vietās ar spilgtu, bet izkliedētu gaismu, ja nepieciešams, pasargājot no tiešiem saules stariem. Ja dabiskā apgaismojuma nepietiek, jāizmanto fitolampas.
Otrais svarīgais aspekts ir pareiza laistīšana un mēslošana. Aktīvās augšanas laikā pārliecinieties, ka substrāts ir nedaudz mitrs, bet ne pārāk slapjš. Mēslojiet ar kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem, priekšroku dodot fosforam un kālijam.
Trešais ieteikums attiecas uz komfortablas temperatūras uzturēšanu. Būtiskas svārstības, īpaši zem 15 °C, var palēnināt augšanu un izraisīt pumpuru vai lapu krišanu. Tajā pašā laikā pārmērīgi augsts karstums (virs 30 °C) prasa papildu pasākumus mitruma palielināšanai un laistīšanas pastiprināšanai.
Visbeidzot, ieteicams regulāri pārbaudīt sakņu sistēmu. Ja augs manāmi "izaug" no poda, saknes izlien no drenāžas caurumiem vai augsnes bumba pārāk ātri izžūst, nepieciešams pārstādīt lielākā traukā.
Pārstādīšana
Poda izvēle ir atkarīga no sakņu sistēmas lieluma. Piemērotam podam jābūt par 2–3 cm platākam nekā iepriekšējam, lai saknes varētu brīvi attīstīties, bet ne pārāk plašam, jo substrāts varētu slapjš kļūt. Poda materiāls var būt jebkurš (plastmasa, keramika), taču tam jābūt ar drenāžas caurumiem.
Pārstādīšana jāveic pavasarī vai vasaras sākumā, kad augs aktīvi aug. Vispirms noņemiet daļu vecā substrāta, pārbaudiet saknes un, ja nepieciešams, apgrieziet bojātās daļas. Pēc tam ievietojiet abutilonu jaunā traukā ar sagatavotu augsnes maisījumu.
Vainaga apgriešana un veidošana
Lai saglabātu kompaktu formu un stimulētu zarošanos, ieteicams regulāri apgriezt. Dzinumus saīsina par 1/3 vai 1/2 no to garuma, veicinot sānu zaru aktīvu augšanu.
Vislabāk augu apgriezt agrā pavasarī, kad atmostas augšanas procesi. Ja dzinumi sezonas laikā kļūst pārmērīgi izstiepti, ir atļauta viegla vainaga apgriešana.
Iespējamās problēmas un to risinājumi
Visbiežāk sastopamās problēmas, audzējot abutilona šķirnes augus, ir sēnīšu slimības (piemēram, pelēkā puve) un kaitēkļi (laputis, zirnekļu ērces). Šīs problēmas bieži rodas pārmērīgas laistīšanas vai pārmērīga mitruma dēļ. Lai tās risinātu, var lietot fungicīdus un insekticīdus, kā arī pielāgot augšanas apstākļus.
Barības vielu trūkums var izraisīt lapu bālumu, lēnu augšanu un vāju ziedēšanu. Šādā gadījumā jālieto atbilstoši mēslošanas līdzekļi. Kopšanas kļūdas, piemēram, neregulāra laistīšana vai nepietiekams apgaismojums, bieži noved pie lapu un pumpuru krišanas.
Kaitēkļi
Galvenie abutilona kaitēkļi ir laputis, baltmušas, zirnekļu ērces un zvīņkāju kukaiņi. To aktīvo attīstību stimulē silts, sauss gaiss un podu pārpildīšana uz palodzēm. Lai to novērstu, regulāri pārbaudiet lapas, noslaukiet tās ar mitru sūkli un vēdiniet telpu.
Invāzijas gadījumā jāizmanto ķīmiskā apstrāde (insekticīdi), stingri ievērojot norādījumus. Dažos gadījumos var palīdzēt biocīdi vai tautas līdzekļi (zaļo ziepju šķīdums, ķiploku vai sīpolu uzlējumi).
Gaisa attīrīšana
Abutilons tiek uzskatīts par vienu no augiem, kas palīdz attīrīt gaisu no kaitīgiem piemaisījumiem. Tā platās lapas uztver un pārstrādā oglekļa dioksīdu un palīdz mitrināt atmosfēru, kas ir īpaši izdevīgi apkures sezonā.
Turklāt augs var daļēji absorbēt dažus gaistošos organiskos savienojumus, ko izdala sadzīves ķimikālijas vai apdares materiāli. Tomēr abutilons nav jāuzskata par galveno filtru — tas ir tikai papildu līdzeklis mikroklimata uzlabošanai.
Drošība
Abutilons netiek uzskatīts par toksisku augu un parasti neizraisa nopietnas alerģiskas reakcijas. Tomēr cilvēkiem ar paaugstinātu jutību vai alerģijām labāk rūpīgi uzraudzīt saskari ar lapām vai ziediem un izvairīties no saskares ar augu sulu uz atvērtām brūcēm.
Mājdzīvniekiem Abutilons nav īpaši bīstams, bet, ja lapas (īpaši jaunie dzinumi) tiek norītas, var rasties gremošanas traucējumi. Ja ir aizdomas par saindēšanos, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.
Ziemošana
Ziemā, samazinoties dienasgaismas stundām un pazeminoties temperatūrai, augs var nonākt miera fāzē ar palēninātu augšanu un skraju ziedēšanu. Optimāli ir uzturēt 15–18 °C temperatūru un samazināt laistīšanu. Ja temperatūra pārsniedz 20 °C un apgaismojums ir nepietiekams, dzinumi var izstiepties un lapas var nokrist.
Iestājoties pavasarim, kad dienasgaismas stundas palielinās, pakāpeniski palieliniet laistīšanas biežumu un veiciet pirmo mēslojumu, lai stimulētu augšanas pumpuru atmodu un jaunu pumpuru veidošanos.
Derīgās īpašības
Abutilons ne tikai dekorē interjeru, bet arī pozitīvi ietekmē emocionālo labsajūtu, uzlabojot telpas atmosfēru. Ziedošs un veselīgs krūms telpā palīdz radīt harmonisku vidi.
Turklāt daži pētījumi liecina, ka Malvaceae dzimtas pārstāvji var izdalīt fitoncīdus, kas samazina kopējo kaitīgo mikrobu skaitu gaisā. Lai gan pierādījumi ir ierobežoti, daudzi dārznieki ziņo par mikroklimata uzlabojumiem.
Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas līdzekļos
Vairākās tradicionālajās kultūrās abutilona lapas un ziedi tiek izmantoti kā papildu līdzeklis pret saaukstēšanos, pagatavoti kā uzlējumi vai novārījumi. Tomēr oficiālā medicīna neapstiprina šo metožu augsto efektivitāti, tāpēc šādas receptes jālieto piesardzīgi.
Dažos reģionos savāktie ziedi un lapas tiek žāvēti un pievienoti zāļu tējām. Tiek uzskatīts, ka tiem var būt viegla pretiekaisuma iedarbība, taču zinātnisku apstiprinājumu tam ir maz.
Izmantošana ainavu dizainā
Ar savu sulīgo vainagu un lielajiem, spilgtajiem ziediem abutilons ir labi piemērots dekoratīvu kompozīciju veidošanai ziemas dārzos, siltumnīcās un pat āra terasēs (siltajā sezonā). To var kombinēt ar citiem tropu augiem, lai radītu košus krāsu akcentus.
Arī vertikālie dārzi un piekaramās kompozīcijas ar abutilonu ir iecienītas. Pateicoties piekaramajiem dzinumiem un bagātīgajai ziedēšanai, augs piešķir apjomu un dekorativitāti zaļajām sienām un balkona stādītājiem.
Saderība ar citiem augiem
Abutilons labi sadzīvo grupu stādījumos ar augiem, kas dod priekšroku mērenam mitrumam un līdzīgiem temperatūras režīmiem, piemēram, hibiskiem vai begonijām. Tā lielās lapas rada pārsteidzošu zaļo masu, kas izceļ mazos vai ļoti kontrastējošos blakus esošo augu ziedus.
Ievietojot to kopējās kompozīcijās, ir svarīgi ņemt vērā tā nepieciešamību pēc vietas: Abutilons ātri aug un var noēnot savus kaimiņus. Regulāra dzinumu apgriešana palīdzēs saglabāt harmonisku kombināciju ar citām sugām.
Secinājums
Abutilons ir spilgts Malvaceae dzimtas pārstāvis un var kļūt par īstu jebkura interjera rotājumu. Tā skaistums, nelielā kopšana un plašais šķirņu klāsts padara to pievilcīgu gan pieredzējušiem dārzniekiem, gan iesācējiem.
Ar pienācīgu aprūpi Abutilon var iepriecināt ar bagātīgu ziedēšanu gandrīz visu gadu, uzlabojot garastāvokli un veicinot iekštelpu mikroklimatu. Šī apbrīnojamā krūma augšanas un attīstības novērošana sniedz prieku dārzniekiem un savieno tos ar tropiskās floras pasauli.