Acalypha
Akalifa ir tropu un subtropu augs, kas pazīstams ar savu dekoratīvo lapotni un unikālo izskatu. Iekštelpu dārzkopībā akalifu novērtē tās košo ziedkopu vai neparasto lapu formu dēļ, un dārzos to bieži izmanto kā uzmanību piesaistošu akcentu dekoratīvās kompozīcijās. Dažādām akalifas sugām var būt dažādi lapu izmēri un formas, taču tās parasti ir viegli kopt, ja tiek ievēroti pamata kopšanas norādījumi.
Nosaukuma etimoloģija
Nosaukums Acalypha cēlies no grieķu vārda akalephes, kas nozīmē “nātre”. Tiek uzskatīts, ka šis nosaukums ir saistīts ar acalypha lapu līdzību ar nātru lapām vai arī ar to, ka augs var izraisīt vieglu kairinājumu, kad dažas tā daļas nonāk saskarē ar ādu. Dažreiz acalypha sauc arī par “lapsas asti”, jo ziedkopas atgādina maza dzīvnieka asti.
Dzīvības forma
Akalifa ir daudzgadīgs zālaugu augs vai puskrūms. Atkarībā no sugas un augšanas apstākļiem akalifa var veidot stāvus stublājus vai izplestošāku krūmveida formu. Tās virszemes daļas sastāv no gaļīgiem stublājiem un lapām dažādos zaļos, sarkanos vai bronzas toņos.
Daudzos gadījumos akalifu audzē kā dekoratīvu lapotni, taču dažām sugām visvērtīgākā īpašība ir spilgtās ziedkopas. Lapas var būt raibas, volānas vai piesātinātā krāsā, padarot akalifu par spilgtu akcentu interjerā vai dārzā. Stublāju lignifikācijas dēļ akalifa var veidot puskrūma struktūru un ar pienācīgu kopšanu dzīvot vairākus gadus.
Ģimene
Acalypha pieder eiforbiju dzimtai (Euphorbiaceae). Šajā dzimtā ietilpst daudzas sugas ar dažādām struktūrām un formām. Eiforbiju dzimtas pārstāvju kopīga iezīme ir īpašu piena asinsvadu klātbūtne, kas ražo sulu. Acalypha var saturēt arī pienainu sulu, taču tā parasti nav tik pamanāma kā citiem eiforbiju dzimtas augos (piemēram, krotonos vai eiforbijās).
Eiforbiju dzimtā (Euphorbiaceae) ietilpst zālaugu augi, krūmi, koki un sukulenti. Tie var ievērojami atšķirties pēc izskata, bet parasti tiem ir raksturīga ziedu struktūra un pienaina sula. Daudzi eiforbiju augi, tostarp akalifa, dārzkopībā tiek vērtēti to dekoratīvo īpašību un vieglās kopšanas dēļ.
Botāniskās īpašības
Audzējot telpās, akalifa var izaugt no 30 cm līdz 1,5 metriem (un reizēm pat augstāka). Lapas parasti ir ovālas, ar smailu galu un pārmaiņus izvietotas gar kātiem. Lapu krāsa variē no zaļas ar sarkanīgu nokrāsu līdz spilgti bordo vai raibai, atkarībā no sugas un šķirnes. Ziedkopas var atgādināt ķekarus vai pūkainas astes, kas karājas no zariem.
Ķīmiskais sastāvs
Tāpat kā daudzi eiforbiju dzimtas augi, akalifa satur pienainu sulu, kas var saturēt dažādus bioloģiski aktīvus savienojumus. Konkrētais ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no sugas un augšanas apstākļiem. Daži Akalifa ģints pārstāvji satur terpenoīdus, flavonoīdus un citas sastāvdaļas, kurām var būt farmakoloģiska iedarbība.
Izcelsme
Acalypha ģints ir sastopama tropu un subtropu reģionos, galvenokārt Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Āfrikas un Āzijas daļās. Savvaļā acalypha parasti sastopama mitros mežos, gar malām un upju tuvumā. Tās pielāgošanās karstam un mitram klimatam ir noteikusi tās kopšanas prasības: tā dod priekšroku siltumam, pietiekamam mitrumam un reizēm var paciest tiešus saules starus.
Lielākā daļa kultivēto sugu, ko izmanto dekoratīviem nolūkiem, tika ieviestas un pielāgotas audzēšanai gan iekštelpu, gan āra dārzkopībā. Pateicoties relatīvi vienkāršai kopšanai, akalifa ātri izplatījās visā pasaulē un kļuva pieejama eksotisko augu entuziastiem.
Audzēšanas vieglums
Akalifa netiek uzskatīta par ļoti grūti kopjamu augu. To var ieteikt gan pieredzējušiem, gan iesācējiem dārzniekiem, ja tiek ievērotas pamata kopšanas vadlīnijas. Ir svarīgi atcerēties par auga nepieciešamību pēc siltuma, mitruma un laba apgaismojuma, kā arī izvairīties no pārmērīgas laistīšanas.
Ar pienācīgu uzmanību akalifa var ātri izaudzēt dzinumus un priecēt ar savu skaisto lapotni vai izteiksmīgajām ziedkopām. Tā labi reaģē uz regulāru mēslošanu un reti cieš no kaitēkļiem, ja to savlaicīgi pārbauda. Bieži sastopamas problēmas, ar kurām saskaras īpašnieki, ir pārmērīga laistīšana vai nepietiekams apgaismojums.
Sugas un šķirnes
Acalypha ģintī ir vairāk nekā 400 sugu, bet iekštelpu un dārza dārzkopībā visbiežāk sastopamas vairākas sugas un kultivētas formas:
Acalypha hispida: Tai ir garas sarkanas ziedkopas, kas atgādina "lapsu astes".
Acalypha wilkesiana: Pazīstama ar spilgtas krāsas lapām, kas var būt sarkanas, bronzas vai zaļas ar plankumiem.
Acalypha pendula: Kompakta suga, ko bieži audzē piekaramos grozos.
Selekcionāri ir izstrādājuši dažādas šķirnes ar dažādām krāsām un lapu formām, kā arī uzlabotām dekoratīvajām īpašībām.
Izmērs
Akalifa izmērs ir atkarīgs no sugas un augšanas apstākļiem. Audzējot telpās, auga augstums var būt no 30–40 cm (punduru šķirnēm) līdz 1–1,5 metriem lielākām šķirnēm. Stublāji parasti ir stāvi, zarojoties visā garumā.
Daudzos gadījumos akalifa var aktīvi audzēt sānu dzinumus, veidojot izpletušos krūmu. Āra apstākļos, siltākos reģionos, dažas sugas sasniedz pat 2 metru augstumu. Pareiza apgriešana ļauj kontrolēt augšanu un izveidot kompaktāku vainagu.
Augšanas intensitāte
Labvēlīgos augšanas apstākļos, tostarp pietiekamā apgaismojumā, optimālā mitrumā un barojošā augsnē, akalifa var ļoti aktīvi augt. Pavasara-vasaras augšanas sezonā tā spēj veidot jaunus dzinumus un strauji palielināt lapotnes masu.
Tomēr augšanas ātrums ir tieši atkarīgs no apstākļiem: nepietiekams apgaismojums, pārkaršana, neregulāra laistīšana un barības vielu trūkums var ievērojami palēnināt auga attīstību. Jāņem vērā arī sezonālās svārstības: vēsākos gada periodos augšana palēninās, un augs var šķist mazāk aktīvs.
Dzīves ilgums
Akalifa tiek uzskatīta par daudzgadīgu augu, kas var ilgi iepriecināt tā īpašniekus. Ar pienācīgu aprūpi viens augs var saglabāt savu dekoratīvo pievilcību vairākus gadus, regulāri atjaunojot lapotni un, atbilstošos apstākļos, veidojot ziedkopas.
Laika gaitā stumbra apakšējā daļa var kļūt koksnaina, un dzinumi var izstiepties. Lai augs būtu labā formā, ieteicams to periodiski atjaunot, apgriežot vai sakņojot augšējos spraudeņus. Tādā veidā akalifa mūžu var pagarināt gandrīz bezgalīgi.
Temperatūra
Akalifa ir siltummīlošs augs, kas dod priekšroku stabilai temperatūrai. Optimālais diapazons dienas laikā ir 18–24 °C. Augstākā temperatūrā (virs 28 °C) augs var piedzīvot stresu, tāpēc karstās dienās ieteicams nodrošināt papildu gaisa mitrināšanu vai ventilāciju.
Ziemā vislabāk izvairīties no temperatūras zem 15°C. Pēkšņas temperatūras izmaiņas var izraisīt lapu krišanu un apturēt augšanu. Pietiekami siltos apstākļos ziemā akalifa turpinās augt, lai gan mazāk aktīvi. Ja temperatūra nokrītas zem 12°C, augs var tikt nopietni bojāts vai pat iet bojā.
Mitrums
Akalifai labvēlīgs ir mērens vai paaugstināts gaisa mitrums. Optimālais mitruma līmenis ir aptuveni 50–60%. Sausā gaisā, īpaši apkures sezonā, lapu gali var izžūt, un augs kļūst neaizsargātāks pret kaitēkļiem.
Lai uzturētu nepieciešamo mitrumu, ir lietderīgi izmantot gaisa mitrinātājus, novietot tuvumā ūdens traukus vai regulāri apsmidzināt lapas. Tomēr izvairieties no pārmērīgas izsmidzināšanas, lai novērstu sēnīšu slimības, īpaši, ja augs atrodas vēsā telpā.
Apgaismojums un telpu izvietojums
Acalypha dod priekšroku spilgtai, izkliedētai gaismai, bet var paciest arī tiešus saules starus, īpaši rīta vai vakara stundās. Ideāla vieta ir uz palodzes, kas vērsta uz austrumiem vai rietumiem. Uz loga, kas vērsts uz dienvidiem, ieteicams augu pusdienas laikā noēnot, lai izvairītos no lapu apdegšanas.
Ja apgaismojums ir nepietiekams, lapas var izbalēt un dzinumi var izstiepties. Šādos gadījumos ieteicams izmantot augšanas lampas vai citus papildu apgaismojuma avotus. Ja akalifu audzē lielākā telpā, izvēlieties vietu ar spilgtu, bet ne asu apgaismojumu, iespējams, pie loga ar gaismas aizkariem.
Augsne un substrāts
Optimālais akalifa substrāts ir viegls, auglīgs un labi drenēts, ar pH līmeni 5,5–6,5. Augsnes maisījumu ieteicams sagatavot, izmantojot šādu recepti:
- Velēna augsne: 2 daļas
- Lapu augsne: 1 daļa
- Kūdra: 1 daļa
- Smiltis vai perlīts: 1 daļa
Šis maisījums nodrošina akalifa saknēm pietiekamu gaisa un mitruma piegādi. Drenāža ir ļoti svarīga: poda apakšā jāievieto 2 cm biezs keramzīta vai grants slānis, lai novērstu ūdens stagnāciju pie saknēm.
Laistīšana
Vasarā akalifai nepieciešama regulāra laistīšana, īpaši aktīvās augšanas periodos. Augsnei jābūt nedaudz mitrai, bet ne pārāk mitrai. Pārbaudiet substrāta virsējo slāni: kad tas izžūst 1–2 cm dziļumā, ir pienācis laiks augu laistīt ar siltu, nostādinātu ūdeni.
Ziemā samaziniet laistīšanu, jo augs palēnina savu augšanu. Ļaujiet substrātam starp laistīšanas reizēm nedaudz nožūt. Tomēr pilnīga augsnes izžūšana nav vēlama, jo tas var izraisīt lapu vīšanu un novājināt augu. Ir svarīgi atrast līdzsvaru un ņemt vērā kopējo temperatūru un gaisa mitrumu.
Mēslošana un barošana
Lai akalifa būtu veselīga un varētu baudīt bagātīgu lapotni un, ja piemērojams, ziedkopas, augu ieteicams regulāri mēslot. Aktīvās augšanas sezonā (pavasarī-vasarā) ik pēc 2-3 nedēļām izmantojiet kompleksos minerālmēslus vai dekoratīviem lapotnes augiem paredzētos mēslojumus. Rudens-ziemas periodā mēslošana tiek ievērojami samazināta vai pārtraukta pavisam.
Lietošanas metodes var ietvert laistīšanu ar mēslojuma šķīdumu pie saknes vai lapu izsmidzināšanu (ja produkts to atļauj). Ievērojiet ražotāja norādījumus par devām, lai izvairītos no pārmēslošanas un sakņu apdegumu riska.
Ziedēšana
Dažas akalifa sugas veido pārsteidzošas ziedkopas pūkainu ķekaru veidā (piemēram, Acalypha hispida), kas augam piešķir īpašu dekoratīvu pievilcību. Ziedēšana var notikt vairākas reizes gadā vai nepārtraukti siltajā periodā. Spilgtās "astes" bieži sauc par "kaķa astēm" vai "lapsas astēm".
Lai stimulētu ziedēšanu, nodrošiniet akalifai pietiekamu apgaismojumu, regulāru mēslojumu un optimālu mitrumu. Labvēlīgos apstākļos ziedēšana var ilgt vairākas nedēļas, pēc tam izbalējušās ziedkopas rūpīgi jānoņem.
Pavairošana
Acalypha labi vairojas no galotnes spraudeņiem, kurus var ņemt pavasarī vai vasaras sākumā. 10–15 cm garus spraudeņus sakņo ūdenī vai mitrā substrātā (kūdras un smilšu maisījumā) 22–25 °C temperatūrā. Sakņošanās parasti ilgst 2–3 nedēļas, pēc tam jaunos augus pārstāda atsevišķos podos.
Pavairošana ar sēklām arī ir iespējama, taču tā ir retāk sastopama lēnās stādu augšanas un mazāk paredzamo rezultātu dēļ. Optimālais sēšanas periods ir pavasaris, kad tiek nodrošināts optimāls apgaismojums un siltums. Abos gadījumos veiksmīgai pavairošanai ir svarīgs stabils mitrums un temperatūras svārstību neesamība.
Sezonas iezīmes
Pavasara-vasaras periodā akalifa aktīvi aug un veido jaunus dzinumus un lapas. Tieši tad ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgu aprūpi, tostarp regulāru mēslošanu un laistīšanu. Rudenī un ziemā augšana palēninās, un augs var nonākt relatīvas miera fāzē.
Atkarībā no sugas un īpašajiem apstākļiem akalifa var saglabāt savu dekoratīvo pievilcību visu gadu, taču ziemā tās kopējais izskats var būt mazāk iespaidīgs nepietiekama apgaismojuma un zemākas temperatūras dēļ. Ir svarīgi pielāgoties šiem sezonālajiem ritmiem, pielāgojot laistīšanu un mēslošanu.
Kopšanas funkcijas
Akalifa kopšanas galvenā iezīme ir nepieciešamība pēc mērenas laistīšanas un pietiekama apgaismojuma. Pārmērīgs mitrums bieži noved pie sakņu puves un slimībām, savukārt gaismas trūkums izraisa stublāju izstiepšanos un lapu sulības zudumu. Regulāra augu pārbaude ļauj savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un veikt korektīvus pasākumus.
Ir svarīgi arī uzraudzīt temperatūras un mitruma līmeni. Labvēlīgos apstākļos akalifa var iepriecināt ar savu eksotisko izskatu un ātri atgūties no stresa situācijām (piemēram, īslaicīgas izžūšanas). Papildu pasākums ir savlaicīga izbalējušu ziedkopu noņemšana un izstieptu dzinumu apgriešana.
Aprūpe iekštelpās
Dzīvoklī akalifu visbiežāk novieto uz palodzes, kur ir pietiekami daudz gaismas. Ja dabiskais apgaismojums ir nepietiekams, var izmantot audzēšanas lampas. Izvairieties novietot augu apkures ierīču tuvumā, jo tās var izžāvēt gaisu.
Laistīšana jāveic regulāri, bet nelielās devās. Vasarā augsne jāuztur mitra, neļaujot tai pārmirkt. Ziemā, ja temperatūra pazeminās, laistīšana jāsamazina, atstājot substrātu nedaudz sausāku, bet ne pilnībā sausu.
Lai uzturētu atbilstošu mitrumu, varat apsmidzināt akalifa lapas vai tuvumā novietot paplāti ar mitru granti. Tomēr pārliecinieties, ka uz lapām neuzkrājas ūdens, īpaši vēsākā temperatūrā. Tas palīdzēs novērst sēnīšu slimības.
Mēslošana pavasarī un vasarā jāveic ik pēc 2–3 nedēļām. Izmantojiet mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu, lai veicinātu lapu augšanu, vai kompleksus mēslošanas līdzekļus, ja jūsu akalifa zied. Rudens-ziemas periodā samaziniet mēslošanas biežumu un devas.
Pārstādīšana
Izvēlieties podu, kas ļauj augam augt atbilstoši sakņu sistēmai un potenciālajai augšanai. Parasti ņemiet podu, kas ir par 2–3 cm lielāks diametrā nekā iepriekšējais. Materiāls var atšķirties, taču māla podi nodrošina labāku aerāciju, savukārt plastmasas podi ir vieglāki un lētāki.
Akalifa jāpārstāda pavasarī, kad sākas aktīva augšana. Ja saknes aizpilda visu podu, labāk augu pārstādīt lielākā podā ar augsnes piku, ap malām pievienojot svaigu substrātu. Ja saknes ir sākušas pūt vai ir citas problēmas, nomainiet augsni un noņemiet bojātās daļas.
Vainaga apgriešana un veidošana
Akalifa apgriešana palīdz kontrolēt tā izmēru un formu, kā arī stimulē sānu dzinumu augšanu. Lai krūms būtu kuplāks, saspiediet jauno dzinumu galus. Pavasarī var saīsināt pārāk garus zarus un noņemt vājus vai sausus dzinumus.
Pareiza vainaga veidošana palīdz saglabāt auga dekoratīvumu un stimulē jaunu lapu un ziedkopu veidošanos. Regulāri apgriežot, akalifa ne tikai saglabā savu kompakto izmēru, bet arī aktīvāk aug, veidojot blīvu virszemes daļu.
Iespējamās problēmas un risinājumi
Akalifu apdraudošas slimības ir sakņu puve un sēnīšu infekcijas. Tās parasti rodas pārmērīgas laistīšanas un sliktas gaisa cirkulācijas dēļ. Pamanot simptomus (vīti, dzinumu melnēšanu), samaziniet laistīšanu, uzlabojiet drenāžu un, ja nepieciešams, apstrādājiet augu ar fungicīdiem.
Barības vielu trūkums izpaužas kā lapu dzeltēšana, vāja augšana un slikta ziedēšana. Risinājums ir pievienot mēslošanas līdzekļus ar nepieciešamo sastāvu vai palielināt mēslošanas biežumu. Kopšanas kļūdas ietver arī nepietiekamu apgaismojumu, kas noved pie izstieptiem stublājiem un bālām lapām, kā arī krasas temperatūras svārstības.
Kaitēkļi
Galvenie akalifa kaitēkļi ir zirnekļērces, laputis, zvīņkāji un tripši. Profilakse ietver regulāru lapu un stublāju pārbaudi un atbilstoša gaisa mitruma uzturēšanu. Kaitēkļi parasti vairojas sausos un karstos apstākļos.
Lai apkarotu kaitēkļus, izmantojiet insekticīdus, akaricīdus vai tautas līdzekļus (ziepju-spirta šķīdumus, piparu vai ķiploku uzlējumus). Atklājot kaitēkļus, ir svarīgi apstrādāt ne tikai augu, bet arī tuvumā esošo teritoriju un instrumentus, lai novērstu atkārtotu invāziju.
Gaisa attīrīšana
Tāpat kā daudzi telpaugi, akalifa var zināmā mērā palīdzēt attīrīt gaisu, absorbējot oglekļa dioksīdu un dažas gaistošas vielas un atbrīvojot skābekli. Tomēr tās ieguldījums šajā procesā ir salīdzinoši neliels, salīdzinot ar liellapu augiem vai augiem ar jaudīgāku biomasu.
Neskatoties uz nelielo ietekmi, akalifa, kombinācijā ar citiem zaļajiem augiem, palīdz radīt veselīgu mikrovidi telpā, uzlabojot gaisa kvalitāti un pozitīvi ietekmējot mājsaimniecības vispārējo labsajūtu.
Drošība
Dažu akalifu sugu sulā var būt mēreni toksiskas vielas, kas ir raksturīgi eiforbijas augiem. Saskare ar sulu var izraisīt kairinājumu, un norīšana var izraisīt vieglu saindēšanos. Tomēr nopietna toksicitāte cilvēkiem ir ārkārtīgi reta.
Lai izvairītos no iespējamām problēmām, ieteicams strādāt ar augu, valkājot cimdus, īpaši apgriešanas vai pārstādīšanas laikā. Ja mājā ir mazi bērni vai mājdzīvnieki, vislabāk ir novietot akalifu viņiem nepieejamā vietā.
Ziemošana
Ziemā akalifa palēnina augšanu, bet saglabā aktivitāti, ja temperatūra tiek uzturēta virs 15°C. Ja telpā ir pārāk auksts (zem 12°C), augs var nomest lapas un nonākt kritiskā fāzē. Samaziniet laistīšanu un mēslošanu, lai novērstu pārmērīgu laistīšanu un sakņu puvi.
Gatavošanās pavasarim sākas ar pakāpenisku laistīšanas palielināšanu un mēslošanas līdzekļu lietošanu, paaugstinoties dienas temperatūrai. Vienlaikus var veikt vieglu izstieptu dzinumu apgriešanu, lai stimulētu sānu zarošanos un ziedēšanu jaunajā sezonā.
Derīgās īpašības
Kā eiforbiju dzimtas (Euphorbiaceae) pārstāvis, akalifa var saturēt vairākas bioloģiski aktīvas vielas ar antibakteriālu vai pretiekaisuma iedarbību. Dažās kultūrās to izmanto kā dekoratīvu augu, kas, domājams, nes veiksmi un aizsargā māju.
Daudzi eksotisko augu cienītāji atzīmē, ka akalifa palīdz radīt mājīgu atmosfēru un uzlabo interjera estētisko pievilcību. Tomēr tai piedēvētās maģiskās vai ārstnieciskās īpašības lielā mērā balstās uz tradīcijām un folkloru.
Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas līdzekļos
Dažās tradicionālās medicīnas praksēs tiek uzskatīts, ka noteiktu akalifa sugu ekstraktus var izmantot brūču dziedēšanai un iekaisuma mazināšanai. Tomēr zinātniskie pierādījumi šajā jomā ir ierobežoti, un oficiālā medicīna šīs īpašības neapstiprina.
Acalypha drīkst lietot medicīniskiem nolūkiem tikai pēc konsultēšanās ar kvalificētu speciālistu. Pašārstēšanās un nepareiza devas noteikšana var izraisīt nevēlamas sekas, tostarp alerģiskas reakcijas un gļotādu kairinājumu.
Izmantošana ainavu dizainā
Reģionos ar siltu klimatu akalifu stāda atklātā zemē, lai dekorētu puķu dobes un jauktās apmales. Tās spilgtā lapotne vai "lapsas aste" (atkarībā no sugas) piešķir dārza kompozīcijām pārsteidzošu tekstūru un neparastus krāsu akcentus. Auga augstums un augšanas modelis ļauj to kombinēt ar citiem dekoratīvajiem augiem.
Vertikālajos dārzos un piekaramajās kompozīcijās akalifa var kalpot kā kaskādes elements, radot apjomu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai augs saņemtu pietiekami daudz gaismas un mitruma. Pareizi kopjot, akalifa kļūst par spilgtu elementu, kas piesaista uzmanību vietnes dizainā.
Saderība ar citiem augiem
Akalifa parasti labi sadzīvo ar augiem, kuriem ir līdzīgas apgaismojuma un mitruma prasības. Ir svarīgi, lai blakus esošie augi pārāk nenoēnotu akalifu un neatņemtu no augsnes mitrumu un barības vielas. To var kombinēt ar begonijām, fikusiem, dieffenbahijām un citiem dekoratīviem lapotnes augiem.
Dārza vidē ir svarīgi ņemt vērā akalifa augstumu un formu, lai to neaizēnotu masīvāki augi. Akalifa labi izskatās blakus ziedošiem krūmiem, kontrastējot ar lapām vai ziedkopām. Pareiza izvietošana ļauj izcelt katras sugas skaistumu.
Secinājums
Akalifa (Acalypha) ir spilgts dekoratīvs augs, kas apvieno kopšanas vieglumu ar eksotisku izskatu. Tās audzēšanai nav nepieciešamas īpašas prasmes, taču ir svarīgi ievērot apgaismojuma, laistīšanas un temperatūras pamatnostādnes. Pareizi kopjot, akalifa daudzus gadus var priecēt ar savu bagātīgo lapotnes krāsu un neparastajām ziedkopām.
Tas ir piemērots gan iekštelpām, gan dārza dizainam. Daudzās akalifa sugas un varietātes ļauj izvēlēties labāko variantu konkrētiem apstākļiem. Vienlaikus augs saglabā savu elastīgumu un viegli pielāgojas mikroklimata izmaiņām, padarot to pievilcīgu visu līmeņu dārzniekiem un augu entuziastiem.