Anthurium
Antūrijs ir daudzgadīgu zālaugu augu ģints araceae dzimtā, kurā ir vairāk nekā 1000 sugu. Šie augi galvenokārt sastopami Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos, kā arī Karību jūras reģionā. Antūriji ir pazīstami ar saviem košajiem, dekoratīvajiem ziediem, kas, atšķirībā no daudziem citiem augiem, nesastāv no pašiem ziediem, bet gan no spilgtas krāsas lociņām, kas ieskauj neuzkrītošas lāpstiņas. Šie mūžzaļie augi var būt zālaugu vai krūmu formas un dod priekšroku mitram klimatam, tos bieži izmanto dekoratīvajā dārzkopībā un kā telpaugus.
Antūrijas ir viens no populārākajiem dekoratīvajiem augiem interjeram, īpaši to ilgā ziedēšanas perioda un košo, ilgi noturīgo ziedu dēļ. Tās tiek izmantotas dekoratīvās kompozīcijās un var tikt stādītas arī kā atsevišķi akcenti telpās.
Nosaukuma etimoloģija
Nosaukums "Anthurium" cēlies no grieķu vārdiem "anthos", kas nozīmē "zieds", un "oura", kas nozīmē "aste". Šis nosaukums attiecas uz auga unikālo ziedu struktūru, kur neuzkrītošie ziedi ir sagrupēti uz spadika, ko ieskauj liela spatha, kas atgādina asti, radot vizuālu "zieda uz astes" izskatu.
Šis nosaukums atspoguļo ne tikai auga izskatu, bet arī tā lomu tropiskajos reģionos, kur tā spilgtajiem un neparastajiem ziediem ir svarīga dekoratīva loma.
Dzīvības forma
Antūrijs ir daudzgadīgs zālaugu augs, kas savvaļā bieži aug kā krūms vai neliels koks. Kultivācijā antūriju parasti audzē kā telpaugu vai izmanto dārzos kā dekoratīvu vīnogulāju vai krūmu. Savā dabiskajā vidē augs bieži dzīvo epifītisku dzīvesveidu, pieķeroties citiem augiem un izmantojot tos kā augšanas atbalstu.
Iekštelpu apstākļos antūriju parasti audzē kā dekoratīvu telpaugu, kam nepieciešama minimāla vieta, bet optimālai augšanai ir nepieciešamas atbalsta konstrukcijas, piemēram, režģis vai pergolas. Tas var augt kā epifīts vai sauszemes augs, dodot priekšroku augstam mitrumam un mērenam apgaismojumam.
Ģimene
Antūrijs pieder pie araceae dzimtas, kurā ietilpst vairāk nekā 1000 augu sugu, kas pazīstamas ar saviem gaļīgajiem stublājiem, lielajām lapām un unikāliem ziediem, kas bieži vien ir paslēpti ziedkopās. Šī dzimta ir augstu vērtēta to dekoratīvo īpašību dēļ, un daudzas sugas tiek kultivētas gan kā dārza, gan telpaugi.
Araceae dzimtas augiem, tostarp Anthurium, raksturīgi ziedi, kas parasti ir sakopoti uz ķekariem un ko ieskauj spilgtas krāsas lāpstiņas. Šiem augiem piemīt arī spēja augt kā epifītiem un tie ir ļoti labi pielāgojami dažādiem vides apstākļiem, padarot tos piemērotus tropiskai un subtropiskai videi.
Botāniskās īpašības
Antūrijam raksturīgas lielas, spīdīgas lapas, kas atkarībā no šķirnes var būt tumši zaļas vai sarkanīgas. Lapas ir sirdsveida un var sasniegt 60 cm garumu. Antūrija ziedi patiesībā ir kātiņi, ko ieskauj spilgts šķīvis, kura krāsa atkarībā no šķirnes var būt no baltas līdz sarkanai, rozā vai violetai.
Anthurium ziedkopas atšķiras pēc formas un izmēra, bet paši ziedi atrodas spadix iekšpusē un ir mazāk pamanāmi nekā spathes. Dažas spathes šķirnes var sasniegt pat 25 cm garumu, kas padara auga ziedēšanas procesu ļoti pamanāmu un dekoratīvu.
Ķīmiskais sastāvs
Antūrijas satur dažādus ķīmiskus savienojumus, tostarp kalciju, magniju un citus svarīgus mikroelementus, kas nepieciešami to augšanai. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka araceae dzimtas augi, tostarp antūrijas, satur kalcija oksalāta kristālus, kas var būt toksiski, ja tos uzņem. Tāpēc bērniem un mājdzīvniekiem jāizvairās no auga daļām.
Antūrija lapas un stublāji var saturēt toksiskas vielas, kas tiešas saskares gadījumā var izraisīt ādas kairinājumu. Rīkojoties ar augu, ieteicams valkāt cimdus un izvairīties no saskares ar tā sulu.
Izcelsme
Antūrija izcelsme ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos, kā arī Karību jūras salās. Savvaļā to bieži var atrast lietus mežos, kur tas aug kā epifīts, pieķeroties kokiem un izmantojot tos kā atbalstu. Augs dod priekšroku siltiem, mitriem apstākļiem ar pastāvīgu mitrumu un spilgtu, bet izkliedētu gaismu.
Antūrijs pirmo reizi tika aprakstīts 19. gadsimtā, un kopš tā laika tas ir kļuvis par populāru dekoratīvo augu, ko audzē mājās un dārzos visā pasaulē. Pateicoties tā dekoratīvajam izskatam un vieglajai kopšanai, antūrijs ir plaši izplatījies Eiropā, Āzijā un citos reģionos.
Audzēšanas vienkāršība
Antūriju ir samērā viegli audzēt, ja tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi. Tā dod priekšroku siltiem, mitriem apstākļiem un pastāvīgai gaismai, bet nepanes tiešus saules starus. Tā kā tā ir epifīta daba, tai nav nepieciešama liela platība augšanai, taču optimālai attīstībai tai jānodrošina atbalsta struktūras, piemēram, režģi vai citi vertikāli balsti.
Tas ir diezgan nepretenciozs augs, taču tam tomēr nepieciešama pienācīga kopšana. Ievērojot nepieciešamo laistīšanu, mēslošanu un vides apstākļus, antūrijs var zelt un ziedēt ilgu laiku, nodrošinot nepārtrauktu dekorativitāti.
Sugas, šķirnes
Ir vairākas Anthurium sugas un varietātes, un vispazīstamākā un dekoratīvajā dārzkopībā visplašāk izmantotā ir Anthurium andraeanum. Šī suga ir pazīstama ar saviem lielajiem, košajiem ziediem un krāsainajiem rakstiem, kas atkarībā no šķirnes var būt sarkani, rozā, balti vai violeti. Turklāt ir daudz hibrīdu šķirņu ar dažādiem toņiem un izmēriem, tostarp tās, kurām ir krēmkrāsas vai violetas raksti.
Vēl viena populāra suga ir Anthurium scherzerianum, kurai ir kompaktāki izmēri un cauruļveida ziedi. Šo augu bieži izmanto arī dekoratīviem nolūkiem mājās un dārzos.
Anthurium andraeanum
Anthurium scherzerianum
Izmērs
Antūrija izmērs ir atkarīgs no sugas un augšanas apstākļiem. Dabā augs var sasniegt pat 1,5 metru augstumu, savukārt iekštelpu apstākļos tas parasti nepārsniedz 60 cm augstumu. Antūrija lapas var būt diezgan lielas, sasniedzot pat 60 cm garumu, un tām ir raksturīga spīdīga virsma.
Piemērotos apstākļos antūrijs var izplesties platumā, veidojot blīvus krūmus, kurus var izmantot kā dekoratīvas grupas vai kā atsevišķus augus interjeros.
Augšanas temps
Antūrijs aug mēreni, īpaši iekštelpu apstākļos ar labvēlīgu apgaismojumu. Augs aktīvi aug no pavasara līdz rudenim, savukārt ziemā tā augšana palēninās, un tas nonāk miera fāzē. Mājas apstākļos augšanas ātrums var mainīties atkarībā no temperatūras un apgaismojuma, taču augs spēj pielāgoties apstākļu izmaiņām.
Augšanas ātrums ir atkarīgs arī no antūrija veida: dažas šķirnes aug ātrāk, bet citas – lēnāk. Pareiza mēslošana un regulāra laistīšana veicina straujāku augšanu.
Dzīves ilgums
Antūrijs ir daudzgadīgs augs, kas var dzīvot vairākus gadus, saglabājot savu dekoratīvo izskatu un spēju ziedēt. Tomēr, lai nodrošinātu veselīgu augšanu un attīstību, ik pēc 2–3 gadiem var būt nepieciešama pārstādīšana un augsnes nomaiņa.
Antūrija dzīves ilgums ir atkarīgs no kopšanas apstākļiem, piemēram, temperatūras, mitruma, apgaismojuma un laistīšanas biežuma. Pareizi kopjot, augs var dzīvot daudzus gadus, turpinot regulāri ziedēt.
Temperatūra
Antūrijam patīk silti apstākļi, temperatūras diapazons ir 18–26 °C. Tas nepanes aukstumu, un temperatūra zem 10 °C var augu sabojāt. Ziemā temperatūra jāuztur aptuveni 18–20 °C robežās, izvairoties no caurvēja un ievērojamām temperatūras svārstībām.
Normālai augšanai un ziedēšanai antūrijam nepieciešams stabils temperatūras diapazons, jo temperatūras svārstības var palēnināt tā attīstību un izraisīt stresu.
Mitrums
Antūrijam nepieciešams augsts gaisa mitrums, īpaši siltā klimatā. Lai augs justos ērti, telpas gaisa mitrumam jābūt vismaz 60%. Sausos iekštelpu apstākļos, īpaši ziemā, ieteicams lietot gaisa mitrinātājus vai regulāri apsmidzināt lapas ar ūdeni.
Pārāk zems gaisa mitrums var izraisīt ziedu vīšanu un krišanu, kā arī sausu plankumu parādīšanos uz lapām. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu mitrumu un aizsargāt augu no pārmērīgi sausa gaisa.
Apgaismojums un izvietojums telpā
Antūrijs dod priekšroku spilgtai, bet izkliedētai gaismai. Augs nepanes tiešus saules starus, kas var izraisīt lapu apdegumus. Vislabākā vieta tam ir palodze ar logiem, kas vērsti uz austrumiem vai rietumiem, kur tas saņems pietiekami daudz gaismas veselīgai augšanai un ziedēšanai bez tiešiem saules stariem.
Nepietiekams apgaismojums var izraisīt vāju ziedēšanu vai arī ziedi var būt mazāk koši. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai augs saņemtu pietiekami daudz gaismas, īpaši ziemas mēnešos, kad dienasgaismas stundas ir īsākas.
Augsne un substrāts
Antūrijam nepieciešams viegls, labi drenēts substrāts, lai nodrošinātu nepieciešamos augšanas apstākļus. Ideāls augsnes maisījums sastāv no dārza augsnes, kūdras, smiltīm un perlīta attiecībā 2:1:1:1. Šis maisījums uztur optimālu mitruma līmeni, vienlaikus novēršot ūdens stagnāciju, kas var izraisīt sakņu puvi. Perlīts un smiltis maisījumā palīdz uzlabot aerāciju un novērst augsnes sablīvēšanos, nodrošinot, ka saknes saņem pietiekami daudz skābekļa.
Ieteicamais Anthurium augsnes pH līmenis ir no 5,5 līdz 6,5. Šī viegli skābā augsne ir ideāli piemērota lielākajai daļai Anthurium sugu, nodrošinot pareizu barības vielu uzsūkšanos. Lai novērstu ūdens stagnāciju un uzlabotu drenāžu, poda apakšā jāievieto keramzīts vai smalka grants. Tas palīdz izvairīties no sakņu puves un nodrošina pareizu gaisa cirkulāciju ap sakņu sistēmu.
Laistīšana (vasarā un ziemā)
Antūrija laistīšanai vasarā jābūt regulārai un mērenai. Augs mīl mitrumu, bet nepanes pārmērīgu mitrumu, kas var izraisīt sakņu puvi. Karstā laikā laistīšana var notikt biežāk, bet augsnei starp laistīšanas reizēm vajadzētu nedaudz izžūt. Ir svarīgi pārbaudīt augsnes stāvokli, lai tā nekļūtu pilnīgi sausa vai pārāk mitra, kas varētu radīt augam stresu.
Ziemā laistīšana ievērojami jāsamazina, jo antūrijs nonāk miera fāzē un tam nepieciešams mazāk ūdens. Pirms nākamās laistīšanas augsnei vajadzētu izžūt 2–3 cm dziļumā. Ūdeni nedrīkst atstāt poda apakštasītē, jo tas var izraisīt sakņu puvi. Ir svarīgi laistīt mēreni, lai neradītu augam stresu.
Mēslošana un barošana
Antūrijam nepieciešama regulāra mēslošana, īpaši aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā. Ieteicams lietot šķidrus, sabalansētus mēslošanas līdzekļus ar augstu fosfora un kālija saturu. Šie elementi veicina bagātīgu ziedēšanu un stiprina saknes. Mēslojums jālieto ik pēc 2–3 nedēļām no pavasara līdz rudenim. Vislabākā mēslošanas metode ir mēslošanas līdzekļa izšķīdināšana laistīšanas ūdenī, nodrošinot, ka augs saņem pastāvīgu barības vielu piegādi.
Ziemā mēslošana nav nepieciešama, jo augs atrodas miera stāvoklī un aktīvi neaug. Pārmērīga mēslošana šajā periodā var kaitēt augam, jo tas nevar efektīvi absorbēt barības vielas. Ieteicams pārtraukt mēslošanu ziemas mēnešos un atsākt, sākoties pavasarim.
Ziedēšana
Ziedēšana ir Anthurium galvenā dekoratīvā iezīme. Ziedi ir sakopoti uz ķekariem un ieskauj spilgtas krāsas ķekarus, kas atkarībā no šķirnes var būt sarkani, balti, rozā vai oranži. Ziedēšana sākas vasarā un var ilgt vairākus mēnešus atkarībā no augšanas apstākļiem un šķirnes. Šis process ilgst no 1 līdz 2 mēnešiem un piesaista uzmanību ar savām košajām krāsām un aromātisko smaržu.
Ar pienācīgu kopšanu un regulāru laistīšanu antūrijs var ziedēt vairākas reizes gadā, piedāvājot nepārtrauktu dekoratīvu pievilcību dārziem vai balkoniem. Ziedi, kas savākti sulīgos ķekaros, rada bagātīgu un krāsainu skatu, padarot augu par iecienītu izvēli vertikālajai dārzkopībai un lapeņu dekorēšanai.
Pavairošana
Antūriju var pavairot gan veģetatīvi, gan ar sēklām. Visizplatītākā metode ir spraudeņi, ko ņem no veseliem dzinumiem. Spraudeņus ievieto kūdras un smilšu maisījumā sakņošanai, un tiem nepieciešami silti, mitri apstākļi, lai tie veiksmīgi sakņotos. Sakņošanās parasti notiek 2–3 nedēļu laikā.
Pavairošana ar sēklām ir sarežģītāka, jo dīgšanai nepieciešama 20–25 °C temperatūra un papildu sēklu stratifikācija. Sēklas sēj vieglā augsnē, un tām nepieciešams regulārs mitrums. Sēklas parasti sadīgst 2–4 nedēļu laikā, bet no sēklām audzēti augi neuzziedēs līdz pat vairākiem gadiem vēlāk. Sēklu pavairošanu galvenokārt izmanto jaunām šķirnēm vai hibrīdiem.
Sezonas iezīmes
Antūrijam ir raksturīgas sezonālās īpatnības. Vasarā augs aktīvi aug, veidojot jaunus dzinumus un ziedus. Lai uzturētu veselīgu augšanu, tam nepieciešama biežāka laistīšana un regulāra mēslošana. Ziedēšana parasti notiek vasarā, bet labvēlīgos apstākļos var turpināties arī rudenī.
Ziemā augs palēninās un nonāk miera fāzē. Šajā periodā laistīšana un mēslošana jāsamazina, un temperatūrai telpās vai ārā jābūt nedaudz zemākai. Antūrijs nepieļauj stipras salnas, tāpēc tas ir jāaizsargā no sasalšanas vai jāaudzē kā konteineraugs aukstos reģionos.
Kopšanas funkcijas
Antūrijs ir samērā mazprasīgs augs, taču, lai saglabātu tā dekoratīvo izskatu un veselību, jāpievērš uzmanība vairākiem svarīgiem aspektiem. Augs nepanes temperatūras svārstības un caurvēju, tāpēc tas jānovieto aizsargātā vietā, prom no auksta gaisa un krasām temperatūras izmaiņām.
Ir svarīgi arī regulāri noņemt novītušos ziedus un vecās lapas, lai augs netērētu tām enerģiju. Tas palīdzēs stimulēt jaunu dzinumu augšanu un saglabāt auga dekoratīvo izskatu.
Iekštelpu aprūpe
Lai veiksmīgi audzētu Anthurium iekštelpās, jānodrošina vairāki galvenie faktori: stabila temperatūra no 18 līdz 26 °C, pietiekams apgaismojums (bet ne tieši saules stari) un augsts gaisa mitrums. Augu vislabāk novietot gaišā telpā, piemēram, uz palodzēm, kas vērstas uz austrumiem vai rietumiem, kur tas saņems pietiekami daudz gaismas veselīgai augšanai un ziedēšanai, bet ne tiešos saules staros.
Ziemā ir svarīgi nodrošināt, lai augs netiktu novietots aukstās vietās vai pakļauts salam. Laistīšana jāsamazina, lai novērstu sakņu puvi. Temperatūra jāuztur 18–20 °C robežās, un jāizvairās no ievērojamām temperatūras svārstībām.
Pārstādīšana
Antūrijs jāpārstāda ik pēc 2–3 gadiem, jo tā saknes var piepildīt podu, un augam būs nepieciešama vairāk vietas, lai turpinātu augt. Pārstādot, izvēlieties podu, kas ir par 3–5 cm lielāks nekā iepriekšējais, lai saknēm būtu vieta izplesties. Keramikas vai plastmasas podi ir ideāli piemēroti, jo tie nodrošina labu ventilāciju un drenāžu.
Pārstādīšanu vislabāk veikt auga miera periodā, parasti pavasarī vai vasaras sākumā, kad tas nezied. Ir svarīgi uzmanīgi izņemt augu no vecā poda, nebojājot saknes, un ievietot to jaunā podā ar svaigu, barības vielām bagātu augsni.
Vainaga apgriešana un veidošana
Apgriešana ir būtiska, lai saglabātu kompaktu formu un veicinātu jaunu dzinumu augšanu. Veco dzinumu un novītušo ziedu noņemšana palīdz augam ietaupīt enerģiju un uzlabo tā izskatu, padarot to glītāku un pievilcīgāku.
Vainaga veidošana palīdz veidot kompaktu un kuplu krūmu. Lai to panāktu, apgrieziet garos dzinumus, lai stimulētu sānu augšanu, un regulāri noņemiet atmirušās auga daļas.
Iespējamās problēmas un risinājumi
Viena no visbiežāk sastopamajām problēmām ir sakņu puve, kas rodas pārmērīgas laistīšanas vai sliktas drenāžas dēļ. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi uzraudzīt augsnes mitruma līmeni un izvairīties no stāvoša ūdens. Regulāri pārbaudiet saknes, lai laikus atklātu puves pazīmes.
Barības vielu trūkums var izraisīt arī lēnu augšanu un vāju ziedēšanu. Šādos gadījumos ir nepieciešams mēslot augu ar sabalansētu mēslojumu, kas satur nepieciešamās mikroelementvielas, lai atjaunotu pareizu augšanu.
Kaitēkļi
Antūrijs var būt uzņēmīgs pret kaitēkļiem, piemēram, laputīm, zirnekļu ērcītēm, zvīņkājiem un miltrasām. Lai novērstu kaitēkļu invāziju, ir svarīgi regulāri pārbaudīt augu un manuāli noņemt kaitēkļus, izmantojot mīkstu sūkli. Smagas invāzijas gadījumā var izmantot insekticīdus vai dabiskus līdzekļus, piemēram, ziepjūdeni.
Lai novērstu kaitēkļus, ir svarīgi uzturēt optimālus augšanas apstākļus, izvairīties no pārmērīgas laistīšanas un aizsargāt augu no pārmērīga karstuma.
Gaisa attīrīšana
Tāpat kā daudzi citi augi, antūrijs palīdz attīrīt gaisu telpās. Tas absorbē kaitīgas vielas, piemēram, formaldehīdu, un izdala skābekli, uzlabojot gaisa kvalitāti. Tas ir īpaši noderīgi slikti vēdināmās telpās, kur tīrs gaiss veicina labāku veselību.
Turklāt antūrijs palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni telpā, kas ir labvēlīgs elpošanas ceļu veselībai un vispārējai labsajūtai, īpaši ziemā, kad iekštelpu gaiss mēdz būt sauss.
Drošība
Antūrijs nav toksisks cilvēkiem, taču tā sula tiešas saskares gadījumā var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas. Rīkojoties ar augu, ieteicams valkāt cimdus, lai izvairītos no saskares ar tā sulu.
Mājdzīvniekiem, īpaši kaķiem un suņiem, antūrijs var būt toksisks, ja to norij. Visas auga daļas satur vielas, kas, ja tās tiek norītas, var izraisīt saindēšanos, piemēram, vemšanu un caureju.
Ziemošana
Ziemā antūrijam nepieciešams miera periods. Temperatūra jāsamazina līdz 18–20 °C, un laistīšana jāsamazina līdz minimumam. Tas palīdzēs augam atpūsties un saglabāt enerģiju nākamajam augšanas ciklam. Ir svarīgi, lai temperatūra nepazeminātos zem 15 °C, lai izvairītos no auga stresa.
Lai sagatavotos pavasarim, ir svarīgi pakāpeniski palielināt temperatūru un gaismas līmeni. Tas stimulēs augu pārtraukt miera periodu un sākt jaunu aktīvas augšanas un ziedēšanas periodu.
Derīgās īpašības
Lai gan galvenokārt to izmanto kā dekoratīvu augu, dažām Anthurium sugām piemīt labvēlīgas īpašības, tostarp pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība. Tautas medicīnā auga ekstrakti ir izmantoti iekaisumu, locītavu sāpju un elpošanas ceļu slimību ārstēšanai.
Turklāt antūrijs veicina veselīgu iekštelpu vidi, attīrot gaisu un regulējot mitrumu, padarot to par vērtīgu papildinājumu jebkurām mājām.
Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas receptēs
Antūriju izmanto tradicionālajā medicīnā, īpaši tropu reģionos, kur tās lapas un stublājus gatavo uzlējumu un novārījumu veidā. Tiek uzskatīts, ka šie līdzekļi ir noderīgi saaukstēšanās un iekaisumu ārstēšanā, tomēr jāievēro piesardzība, jo augs var būt toksisks, ja to lieto nepareizi.
Pirms Anthurium lietošanas medicīniskiem nolūkiem ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, lai izvairītos no iespējamām blakusparādībām un toksicitātes.
Izmantošana ainavu dizainā
Antūrijs tiek plaši izmantots ainavu dizainā, pateicoties tā spējai ātri nosegt vertikālas virsmas un radīt dzīvas barjeras. Tas ir ideāli piemērots sienu, žogu, arku un lapeņu dekorēšanai, piešķirot dārziem eksotisku izskatu.
Turklāt antūriju bieži izmanto zaļu dzīvžogu veidošanai, verandu vai terašu dekorēšanai. Tās ziedošie vīteņaugi jebkurai ainavas kompozīcijai piešķir spilgtus akcentus.
Saderība ar citiem augiem
Antūrijs labi sader ar citiem augiem, īpaši tiem, kam ir līdzīgas gaismas un mitruma prasības. Tas ir ideāli piemērots kompozīciju veidošanai ar tādiem augiem kā papardes, hostas un begonijas, kas palīdz uzturēt nepieciešamo mitruma līmeni un nekonkurē par barības vielām.
Ir svarīgi nestādīt antūriju agresīvu augu tuvumā, kas varētu to apēnot vai atņemt tā resursus. Pareizi salikta kopā, antūrija labi attīstīsies kā daļa no harmoniskas augu grupas.
Secinājums
Antūrijs ir skaists un mazprasīgs augs, kas ir lieliski piemērots audzēšanai gan telpās, gan dārzos. Tā dekoratīvie ziedi un ilgais ziedēšanas periods padara to par vienu no populārākajiem telpaugiem. Pareizi kopjot, antūrijs turpinās zelt un jebkurai telpai piešķirs košas krāsas.
Ievērojot nepieciešamos apgaismojuma, mitruma un laistīšanas noteikumus, antūrijs var saglabāt veselību un spilgtumu daudzus gadus, sniedzot nepārtrauktu prieku ar saviem satriecošajiem ziediem.