Araucaria

Araukārija ir skujkoku ģints, kas pazīstama ar saviem sulīgajiem, simetriskajiem zariem un skaistajām skujām. Šie senie augi kādreiz bija plaši izplatīti dažādās pasaules daļās un ir radniecīgi pazīstamākiem skujkokiem, piemēram, priedei un eglei. Araukārijai ir vairākas sugas, kas atkarībā no augšanas apstākļiem var būt koki vai krūmi.

Šie augi izceļas ar savu dekoratīvo vērtību un spēj radīt īpašu atmosfēru interjerā. Araukārijas ir īpaši iecienītas kā telpaugi, neskatoties uz iespaidīgo izmēru. Tās bieži izmanto ainavu dizainā, lai radītu zaļus akcentus dārzos un parkos.

Etimoloģija

Nosaukums "Araucaria" cēlies no araukāņu tautas nosaukuma — pamatiedzīvotāju, kas dzīvoja Čīlē un Argentīnā, kur šī augu ģints bija īpaši izplatīta. Zinātnisko nosaukumu ieviesa Kārlis Linnejs, kurš araukārijas klasificēja kā skujkokus. Nosaukums varētu būt cēlies arī no latīņu vārda Araucaria, kas attiecas uz šo koku ģeogrāfisko izplatību Dienvidamerikas dienvidu reģionos, īpaši Čīlē, Argentīnā un citās valstīs.

Dzīvības forma

Araukārija ir mūžzaļš skujkoks, kas savvaļā var izaugt iespaidīgos izmēros, bet audzējot telpās, parasti sasniedz 2–3 metru augstumu. Šiem kokiem ir stingra, piramīdveida forma ar stingrām, spirālveidīgi sakārtotām skujām. Dabiskajā vidē tie var izaugt līdz 60 metru augstumam un dzīvot simtiem gadu.

Savvaļā araukārijas var atrast dažādās ekosistēmās, sākot no mitriem tropiem līdz augstkalnu apgabaliem. Šajās vidēs araukārijas kļūst par nozīmīgu ainavas daļu, jo to zari un stumbri nodrošina dabisku patvērumu daudzām dzīvnieku sugām.

Ģimene

Araukārijas pieder araukāriju dzimtai (Araucariaceae), kurā ietilpst vairākas skujkoku ģints. Šī dzimta izceļas ar spēju ražot ļoti izturīgu koksni, kas ir noturīga pret ārējām ietekmēm. Araukārijas ir vieni no vecākajiem skujkokiem uz Zemes.

Araukāriju dzimtā (Araucariaaceae) ietilpst aptuveni 20 sugas, no kurām pazīstamākās ir Araucaria araucana (Čīles arauārija), Araucaria heterophylla (Norfolkas salas priede) un Araucaria bidwillii (Bidvila arauārija). Visas šīs sugas tiek vērtētas to unikālo dekoratīvo īpašību dēļ un ir piemērotas audzēšanai gan dārzos, gan interjeros.

Botāniskās īpašības

Araukārijai ir taisns stumbrs, pārklāts ar blīvu mizu, un zari, kas aug horizontāli vai nedaudz uz leju. Lapas ir skujas, kas spirālveidīgi izvietotas gar zariem, stingras un raupjas pieskaroties. Ziedu čiekuri ir raksturīga araukāriju iezīme. Vīrišķie čiekuri ir mazi un cilindriski, savukārt sievišķie čiekuri ir lieli un apaļi, vēlāk ražojot sēklas.

Araukāriju atšķirīga iezīme ir to spēja uz stumbriem veidot "mizas slāni" — daļu, kas pārklāta ar mazām skujām. Tas padara augu īpaši dekoratīvu un piešķir tam neparastu izskatu.

Ķīmiskais sastāvs

Tāpat kā lielākā daļa skujkoku, arī araukārijas koksne satur ēteriskās eļļas, sveķus un antiseptiskas vielas, kas padara to izturīgu pret sēnīšu slimībām. Šīs sastāvdaļas pozitīvi ietekmē iekštelpu klimatu, uzlabojot gaisa kvalitāti un palielinot mitrumu.

Ķīmiskais sastāvs ietekmē arī koksnes izturību, kas ir pazīstama ar savu izturību un izturību pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka auga sēklas un daļas var būt toksiskas, ja ar tām rīkojas nepareizi, īpaši, ja tās norij bērni vai dzīvnieki.

Izcelsme

Araukāriju dzimtene ir Dienvidamerika, īpaši Čīle un Argentīna, kur aug Čīles araukārija (Araucaria araucana). Šo auga formu jau izsenis izmanto pamatiedzīvotāji, kuri tās koksni izmantoja celtniecībā un dažādu instrumentu izgatavošanā.

Citas araukāriju sugas ir cēlušās no Austrālijas un Jaunkaledonijas. Piemēram, Norfolkas salas priede (Araucaria heterophylla) aug Norfolkas salā Klusajā okeānā un ir viena no pazīstamākajām dekoratīvajām araukāriju sugām, ko plaši izmanto ainavu veidošanā un kā telpaugu.

Audzēšanas vienkāršība

Araukārijas nav īpaši prasīgas kopšanas ziņā, taču tām nepieciešami īpaši apstākļi pareizai augšanai. Telpās tās labi pielāgojas, ja tiek nodrošināts atbilstošs apgaismojums un mērens mitrums. Lai augs labi augtu un attīstītos, ir nepieciešams uzturēt atbilstošu temperatūru un regulāri laistīt, izvairoties no augsnes pārmērīgas slapšanas.

Kopumā araukārijas ir diezgan viegli audzējamas, taču tās nepieļauj temperatūras svārstības un lielu aukstumu. Tas jāņem vērā, izvēloties tām vietu, īpaši, ja augs tiek audzēts telpās.

Sugas un šķirnes

Ir vairākas araukāriju sugas, katrai no tām ir savas īpašības. Populārākās ir:

• Araucaria araucana (Čīles araukārija) – vispazīstamākā suga, kas ir Čīles nacionālais koks un bieži tiek izmantota kā dekoratīvs augs.

• Araucaria heterophylla (Norfolkas salas priede) – šī suga ir iecienīta interjera dekorēšanai un zaļo stūrīšu veidošanai mājās un birojos.

• Araucaria bidwillii (Bidvila araukārija) – reta suga, visbiežāk sastopama Austrālijā.

Izmērs

Araukārija ir liels koks, kas dabiskajā vidē var sasniegt 50–60 metru augstumu. Iekštelpās augs parasti paliek mazāks — līdz 2–3 metriem —, bet ar labu kopšanu un atbilstošiem apstākļiem tas var izaugt garāks. Savvaļā araukārijas stumbra diametrs var sasniegt pat 2 metrus.

Ņemot vērā to lielumu, araukārijām nepieciešami samērā lieli podi vai konteineri, kuros ir pietiekami daudz vietas to saknēm.

Augšanas temps

Araukārijas aug relatīvi lēni, īpaši telpās. Tās var pievienot apmēram 10–15 cm augstumā gadā. Tomēr, tām augot lielākām un pienācīgi kopjot, to augšanas temps var paātrināties, īpaši, ja tām tiek nodrošināti optimāli augšanas apstākļi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka dzīvoklī araukārijas augšana būs ievērojami lēnāka nekā dabā ierobežotās telpas un nepieciešamības pēc pastāvīgas temperatūras un gaismas atbalsta dēļ.

Dzīves ilgums

Araukārijas ir ilgmūžīgas. Pareizi kopjot, šie augi var nodzīvot vairāk nekā 100 gadus. Iekštelpu apstākļos dzīves ilgums ir atkarīgs arī no uzturēšanas vides. Ja araukārija saņem visus augšanai nepieciešamos elementus, tā plauks gadu desmitiem.

Tomēr augiem ir nepieciešama pietiekama vieta augšanai, un ierobežotos podos to dzīves ilgums var būt nedaudz saīsināts.

Temperatūra

Araukārijas dod priekšroku mērenai temperatūrai. Tām nepatīk karstums, bet tās ir arī jutīgas pret aukstiem caurvējiem. Optimālā temperatūra to augšanai ir 18–22 °C vasarā un 10–15 °C ziemā. Temperatūras svārstības, īpaši ziemā, var kaitēt augiem, tāpēc tie jānovieto vietās, kur nav caurvēja.

Araukārija ir jutīga pret aukstām nakts temperatūrām, un to nedrīkst novietot vietās, kur temperatūra var noslīdēt zem 10°C.

Mitrums

Araukārijai patīk augsts gaisa mitrums, īpaši ziemā. Sausā gaisā, piemēram, apkures sezonā, augiem var trūkt mitruma, kas var izraisīt novīšanu vai skuju nokrišanu. Regulāra miglošana vai gaisa mitrinātāju izmantošana palīdzēs radīt atbilstošu atmosfēru augšanai.

Araukārijas var būt arī jutīgas pret pārmērīgu mitrumu, kas var izraisīt sakņu puvi. Izvairieties no ūdens uzkrāšanās podā un nodrošiniet labu drenāžu.

Apgaismojums un novietojums

Araukārija dod priekšroku spilgtai, bet izkliedētai gaismai. Tai nepatīk tieši saules stari, kas var izraisīt adatu apdegumus, īpaši vasarā. Ideāla vieta araukārijai ir logi, kas vērsti uz austrumiem vai rietumiem, kur gaisma ir maiga un ne pārāk intensīva. Ja augu novietojat uz loga, kas vērsts uz dienvidiem, veiciet piesardzības pasākumus, lai to pasargātu no tiešiem saules stariem, piemēram, izmantojot aizkarus vai žalūzijas.

Ir svarīgi atcerēties, ka araukārija ir augs, kas labi aug mērenā apgaismojumā, bet tā augšana palēninās vājā apgaismojumā. Slikti apgaismotās telpās, piemēram, ziemeļu istabās, araukārija var sākt zaudēt savas dekoratīvās īpašības un kļūt mazāk kupla. Ja dabiskā apgaismojuma nepietiek, apgaismojuma papildināšanai var izmantot audzēšanas lampas.

Augsne un substrāts

Araukārijām ir svarīgi izvēlēties pareizo augsnes maisījumu, kas nodrošinās labu drenāžu un veicinās augu augšanu. Augsnei jābūt vieglai, elpojošai un nedaudz skābai. Ieteicams lietot lapu augsnes, kūdras, smilšu un perlīta maisījumu attiecībā 2:2:1:1. Šis maisījums nodrošina nepieciešamo irdenumu un labu drenāžu, novēršot ūdens stagnāciju saknēs. Araukārijām ideāls augsnes pH līmenis no 5,5 līdz 6,5.

Turklāt ir svarīgi nodrošināt labu drenāžas slāni poda apakšā, izmantojot rupjas smiltis, granti vai keramzītu. Tas novērsīs sakņu applūšanu un samazinās sakņu puves slimību risku. Regulāra drenāžas un augsnes stāvokļa pārbaude palīdzēs izvairīties no nevēlamām sekām.

Laistīšana

Araukārija dod priekšroku mērenai laistīšanai, kur augsne paliek nedaudz mitra, bet ne slapja. Ir svarīgi izvairīties no pārlaistīšanas, jo tas var izraisīt sakņu puvi. Laistīšana jāveic tikai tad, kad augsnes virskārta ir izžuvusi 2–3 cm. Ziemā laistīšanu var samazināt, jo augs nonāk miera fāzē un tam nepieciešams mazāk mitruma.

Laistīšanai ieteicams izmantot nosēdušos vai lietus ūdeni, jo ciets krāna ūdens var negatīvi ietekmēt saknes. Laistīšana jāveic vienmērīgi pa visu augsnes virsmu, lai izvairītos no ūdens uzsūkšanās. Ja araukārija aug telpā ar apkuri, ir svarīgi uzraudzīt gaisa mitrumu, jo sausums var izraisīt sakņu problēmas.

Mēslošana un barošana

Araukārijai nepieciešama regulāra mēslošana aktīvajā augšanas sezonā, kas ilgst no pavasara līdz rudenim. Vislabāk piemēroti ir šķidrie mēslošanas līdzekļi skujkokiem vai sabalansēti mēslošanas līdzekļi ar zemu slāpekļa saturu. Mēslojums jālieto ik pēc 2-3 nedēļām, sākot no pavasara beigām. Ziemā mēslošanu var pārtraukt, jo šajā laikā auga augšana palēninās.

Svarīgi arī atzīmēt, ka pārmērīga mēslošana var izraisīt sakņu "apdegumus" un lapu problēmas. Araukārijas labāk ir nepietiekami barot, nevis pārbarot, lietojot mazākas devas nekā ieteikts uz iepakojuma. Tas palīdz novērst augsnes sāļumu, kas var bojāt sakņu sistēmu.

Pavairošana

Araukārija galvenokārt vairojas ar sēklām. Sēklas var sēt siltā, mitrā vidē, izmantojot irdenu augsni ar labu drenāžu. Lai sēklas labāk dīgtu, tās dažas stundas jāmērcē siltā ūdenī. Sēklu pavairošana var ilgt vairākus mēnešus, un ir nepieciešams uzturēt stabilu temperatūru aptuveni 20–25 °C un augsni mitrināt.

Araukāriju var pavairot arī ar spraudeņiem, taču šai metodei ir nepieciešami īpaši apstākļi veiksmīgai sakņošanai. Spraudeņi jāņem no augšējiem zariem un jāsakņo speciālā augsnes maisījumā vai ūdenī. Pavairošana ar spraudeņiem ne vienmēr dod veiksmīgus rezultātus, tāpēc lielākajai daļai cilvēku sēklu pavairošana būs efektīvāka.

Ziedēšana

Araukārija nav dekoratīvs ziedošs augs, un tās ziedēšana iekštelpu apstākļos ir reti novērojama. Dabā augs ražo gan vīrišķos, gan sievišķos čiekurus, taču ir nepieciešami īpaši apstākļi, tostarp pietiekams mitrums un piemērots klimats. Araukārijas ziedēšana ir ilgs process, un augs var neziedēt telpās, īpaši vāja apgaismojuma apstākļos.

Tomēr, lai gan telpās ziedēšana ir reta, araukārija var izaugt par satriecošu dekoratīvu formu, ko apbrīno ar mūžzaļajām skujām un simetrisko vainagu. Tāpēc to augstu vērtē interjera dizainā.

Sezonas iezīmes

Pavasara-vasaras periodā araukārija atrodas aktīvās augšanas fāzē. Šis ir laiks regulārai laistīšanai un mēslošanai. Augs dod priekšroku augstam mitrumam un mērenai saules gaismai, kas veicina pareizu attīstību. Ziemā auga augšana palēninās, un laistīšana jāsamazina, lai novērstu sakņu puvi.

Ir svarīgi atcerēties, ka araukārija nepanes krasas temperatūras svārstības, un to vēlams turēt telpā ar stabilu temperatūru. Ziemā augu nedrīkst novietot sildītāju tuvumā vai caurvējā.

Kopšanas funkcijas

Araukārija ir samērā nepretenciozs augs, taču tai nepieciešama regulāra kopšana, lai saglabātu tās dekoratīvo izskatu. Ir svarīgi uzraudzīt mitruma līmeni telpā un izvairīties no pārlaistīšanas. Aktīvās augšanas fāzes laikā augam jānodrošina labs apgaismojums un tas jāaizsargā no tiešiem saules stariem, lai novērstu skuju apdegumus.

Augam nepieciešama īpaša uzmanība arī pārstādot. Ja araukārija pāraug savu podu, saknēm var sākt trūkt vietas. Pārstādot ir svarīgi uzmanīgi apieties ar sakņu sistēmu, lai nesabojātu saknes un neradītu stresu augam.

Aprūpe mājās

Lai gan araukārija ir mazprasīgs augs, tai tomēr ir nepieciešama uzmanība un īpaši apstākļi normālai augšanai un attīstībai. Galvenais ir uzturēt optimālu temperatūru un mitrumu. Augs mīl gaismu, bet nepanes tiešus saules starus, kas var izraisīt skuju apdegumus. Vislabāk araukāriju novietot spilgtā, netiešā apgaismojumā. Istabas temperatūrai jābūt no 18 līdz 22°C, un ziemā tai nevajadzētu pazemināties zem 10°C, jo araukārija neiztur stipras salnas. Ir svarīgi arī uzraudzīt gaisa mitrumu, īpaši ziemā, kad iekštelpu gaiss mēdz būt sauss. Ieteicams periodiski apsmidzināt augu vai novietot tuvumā mitrinātāju.

Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka araukārija ir jutīga pret sausu augsni un var sākt mest skujas, ja netiek ievēroti kopšanas nosacījumi. Laistīšana jāpielāgo atkarībā no gadalaika: biežāk aktīvajā augšanas periodā un mazāk intensīvi ziemā. Regulāri pārbaudiet augsni, lai izvairītos no pārmērīgas laistīšanas vai sakņu sausuma. Tāpat sekojiet līdzi gaismas līmenim — ja augam trūkst gaismas, var nodrošināt papildu apgaismojumu ar augšanas lampu.

Pārstādīšana

Araukārijas pārstādīšana nav nepieciešama bieži, jo augs aug lēni, bet, ja saknes aizpilda visu podu, tā ir jāpārstāda lielākā traukā. Labākais laiks pārstādīšanai ir pavasaris, kad araukārija atgriežas miera periodā. Izvēloties podu, ir svarīgi ņemt vērā auga sakņu sistēmas izmēru. Podam jābūt par dažiem centimetriem platākam nekā iepriekšējam, ļaujot saknēm brīvi augt. Vislabāk ir izmantot māla vai keramikas podus, jo tie nodrošina labu gaisa un mitruma cirkulāciju.

Svarīgs ir arī poda materiāls: plastmasas podi ir mazāk poraini, kas var izraisīt ūdens stagnāciju un sakņu slimības. Pārstādot augu, ir svarīgi izmantot svaigu augsni ar labām drenāžas īpašībām. Lai mazinātu stresu, augu pārstādiet uzmanīgi, lai nesabojātu saknes. Ir svarīgi ne tikai izvēlēties pareizo podu, bet arī atcerēties pievienot drenāžas slāni, lai nodrošinātu labu sakņu ventilāciju.

Vainaga apgriešana un veidošana

Araukārijai nav nepieciešama regulāra apgriešana, taču, ja nepieciešams, zarus var nedaudz apgriezt, lai saglabātu kompaktu formu. Vainaga veidošanās parasti notiek dabiski, un araukārijai parasti ir slaids un simetrisks izskats. Tomēr, ja augs sāk izstiepties vai zaudē savu formu, liekos zarus var maigi apgriezt, lai stimulētu jaunu dzinumu augšanu. Ir svarīgi neapgriezt pārāk daudz, lai neradītu augam stresu.

Griežot vecus vai bojātus zarus, izmantojiet asus un tīrus instrumentus, lai nekaitētu veselīgām auga daļām. Atzarošanu parasti veic ziemas beigās vai agrā pavasarī, kad augs atrodas miera stāvoklī. Tas palīdz araukārijai saglabāt savu skaisto formu un stimulē jaunu dzinumu augšanu siltākajos mēnešos.

Iespējamās problēmas un risinājumi

Araukārijai var rasties vairākas bieži sastopamas problēmas, ja netiek ievēroti kopšanas apstākļi. Viena no galvenajām problēmām ir skuju dzeltēšana un nomešana, ko var izraisīt pārmērīga vai nepietiekama laistīšana, gaismas trūkums vai temperatūras svārstības. Lai atrisinātu šo problēmu, pielāgojiet laistīšanas grafiku un pārskatiet apgaismojuma apstākļus. Ja augs ziemā nomet skujas, tam var būt gaismas un mitruma trūkums, tāpēc palīdzēs apgaismojuma uzlabošana un mitruma līmeņa palielināšana telpā.

Vēl viena problēma var būt lēna augšana, īpaši, ja araukārija nesaņem pietiekami daudz barības vielu. Šādos gadījumos sāciet regulāru mēslojumu ar mēslošanas līdzekļiem, kas satur nepieciešamos mikroelementus. Turklāt ir svarīgi aizsargāt augu no tādām slimībām kā sakņu puve vai miltrasa, kas var attīstīties nepareizas laistīšanas dēļ. Ja augu skārušas slimības, apstrādājiet to ar fungicīdiem.

Kaitēkļi

Araukārijas var ciest no tādiem kaitēkļiem kā zirnekļērces, zvīņkāji un laputis. Zirnekļērces ir īpaši bīstamas sausās telpās, kur augsta temperatūra un zems mitrums rada labvēlīgus apstākļus to vairošanai. Lai novērstu zirnekļērču rašanos, regulāri apsmidziniet augu ar ūdeni un nodrošiniet pietiekamu mitrumu. Zvīņkāji un laputis bieži parādās uz lapām un kātiem, barojoties ar auga sulu. Lai apkarotu šos kaitēkļus, izmantojiet insekticīdus vai dabiskus līdzekļus, piemēram, ziepju šķīdumu vai ķiploku šķīdumu.

Ja kaitēkļu ir pārāk daudz, rūpīgi apstrādājiet araukārijas lapas ar insekticīdu, ievērojot norādījumus uz iepakojuma. Ir svarīgi arī periodiski pārbaudīt augu, vai nav bojājumu, un uzraudzīt tā stāvokli, lai savlaicīgi identificētu un novērstu kaitēkļu problēmas.

Gaisa attīrīšana

Tāpat kā daudzi citi augi, araukārija palīdz attīrīt gaisu, absorbējot oglekļa dioksīdu un atbrīvojot skābekli. Tas ir īpaši svarīgi gaisa kvalitātes uzlabošanai telpās ar sliktu ventilāciju. Augs absorbē arī putekļu daļiņas, kas padara to labvēlīgu cilvēkiem, kuri cieš no alerģijām. Lai gan araukārija nav primārais gaisa filtrs, tai ir nozīme labas gaisa kvalitātes uzturēšanā iekštelpās.

Turklāt araukārija palīdz mitrināt gaisu, kas ir īpaši noderīgi ziemā, kad apsildāmās telpās gaiss mēdz kļūt pārāk sauss. Gaisa mitrināšana var novērst ādas sausumu un uzlabot vispārējo labsajūtu.

Drošība

Araukārija nav toksiska cilvēkiem un mājdzīvniekiem, padarot to par drošu augu ģimenēm ar bērniem un dzīvniekiem. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka araukārijas skujas ir ļoti asas, un nepareiza apiešanās var izraisīt griezumus. Tāpēc, rūpējoties par araukāriju, jāievēro piesardzība, lai izvairītos no traumām.

Jāņem arī vērā, ka dažiem cilvēkiem var būt alerģiska reakcija uz auga izdalītajiem ziedputekšņiem vai ēteriskajām eļļām. Ja jums ir nosliece uz alerģijām, labāk izvairīties no ilgstošas saskares ar augu vai novietot to tālāk no vietām, kur bieži uzturaties.

Ziemošana

Ziemā araukārija nonāk miera fāzē, un šajā laikā ir jānodrošina piemēroti apstākļi atpūtai. Telpas temperatūrai nevajadzētu pazemināties zem 10°C, un jāizvairās no straujām temperatūras svārstībām. Šajā periodā laistīšanu var samazināt, jo augs aktīvi neaug un tā saknēm nav nepieciešams daudz ūdens. Vienlaikus ir svarīgi uzturēt mērenu gaisa mitrumu, īpaši telpās ar apkuri.

Araukārijai ziemā nepieciešams arī mazāk gaismas. Lai kompensētu īsās dienasgaismas stundas, augu var pārvietot uz gaišāku vietu vai nodrošināt papildu apgaismojumu ar augšanas lampām. Ja ziemošanas apstākļi ir izpildīti, araukārija pavasarī atkal sāks aktīvi augt.

Ieguvumi veselībai

Araukārija ir ne tikai dekoratīvs augs, bet arī labvēlīgs veselībai. Tāpat kā daudziem skujkokiem, tai piemīt antiseptiskas īpašības un tā palīdz attīrīt gaisu. Elpojot gaisu, kas bagātināts ar araukārijas izdalītajiem fitoncīdiem, var stiprināt imunitāti un novērst saaukstēšanos. Turklāt šīs vielas var mazināt stresa līmeni un uzlabot vispārējo labsajūtu.

Araukārija darbojas arī kā dabīgs gaisa mitrinātājs, kas ir īpaši noderīgi ziemas periodā. Telpā, kur aug araukārija, gaiss saglabājas mitrāks, kas palīdz novērst ādas un gļotādu sausumu, uzlabojot dzīves kvalitāti.

Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas līdzekļos

Skujkokus tautas medicīnā bieži izmanto dažādu slimību, tostarp saaukstēšanās, klepus un elpceļu iekaisumu, ārstēšanai. Lai gan specifiskas receptes, kurās izmanto araukāriju, nav tik populāras, auga izdalītie fitoncīdi var labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, veicinot dzīšanu un uzlabojot vispārējo labsajūtu.

Skujkoku izmantošana medicīniskiem nolūkiem ir atzīta daudzu kultūru augu izcelsmes zālēs. Araukārijas izdalītās ēteriskās eļļas var izmantot aromterapijā, kuras mērķis ir relaksācija un stresa mazināšana.

Izmantošana ainavu veidošanā

Araukāriju bieži izmanto ainavu veidošanā, lai veidotu eksotiskus dārzus vai apzaļumotu ziemas dārzus. Ar savu eleganto formu un spilgti zaļo krāsu tā ir lielisks centrālais elements jebkurā dārzā vai parkā. Araukārija ir piemērota vertikālu kompozīciju veidošanai un to var izmantot kā solitāru (atsevišķu augu), kas piesaista uzmanību.

Turklāt araukārija labi harmonizējas ar citiem skujkoku augiem un eksotiskām sugām, padarot to par daudzpusīgu dizaina izvēli.

Saderība ar citiem augiem

Araukārija labi sader ar citiem skujkokiem un eksotiskām sugām. Tomēr vislabāk to nestādīt blakus augiem, kas mīl augstu mitruma līmeni, jo araukārijai nepieciešama mērena laistīšana. Vislabāk tā augs citu augu sabiedrībā, kuriem arī nepieciešama labi drenēta augsne un sausi apstākļi.

Araukārija lieliski izskatās arī kombinācijā ar zemiem krūmiem un dekoratīvajām zālēm, radot interesantas kompozīcijas iekštelpās vai ārā.

Secinājums

Araukārija ir ne tikai skaists un dekoratīvs augs, bet arī vērtīgs elements mājas interjerā. Pareizi kopjot, tā var priecēt ar savu zaļumu daudzus gadus. Tās spēja attīrīt gaisu un mitrināt apkārtējo telpu padara araukāriju ne tikai par rotājumu, bet arī par vērtīgu veselības sastāvdaļu.