Augļu puve (monilioze)

Monilioze jeb augļu puve ir sēnīšu slimība, ko izraisa patogēnās Monilinia ģints (Sclerotiniaceae dzimta) sēnītes. Šī slimība ir īpaši bīstama augļiem, izraisot tās izplatīšanos dārzkopībā, kur tā var nodarīt ievērojamu kaitējumu augļu un ogu kultūrām, tostarp āboliem, persikiem, aprikozēm, ķiršiem, plūmēm un zemenēm. Monilioze izraisa augļu puvi un ietekmē arī augu ziedus un dzinumus, kas var samazināt ražu un pasliktināt produkta kvalitāti. Infekcija bieži notiek augsta mitruma un siltuma apstākļos, īpaši lietainās periodās vai strauju temperatūras svārstību laikā.

Telpaugu īpašniekiem ir svarīgi apzināties moniliozes pazīmes un profilakses metodes, lai izvairītos no dekoratīvo augu un augļu bojājumiem. Zinot simptomus un veidus, kā cīnīties ar šo slimību, var efektīvi uzturēt augu veselību.

Raksta mērķi:

Šī raksta mērķis ir sniegt visaptverošu informāciju par moniliozi: sākot no slimības pazīmēm un cēloņiem līdz cīņas metodēm. Lasītājs uzzinās, kā novērst augu inficēšanos, kādus pasākumus veikt, konstatējot moniliozes pazīmes, un kā rūpēties par augiem slimības laikā.

Slimības pazīmes un simptomi

Moniliozes simptomi var izpausties dažādās auga daļās — no ziediem un olnīcām līdz nobriedušiem augļiem un dzinumiem. Šie simptomi ir atkarīgi no slimības stadijas, auga veida un vides apstākļiem. Raksturīgākie simptomi ir:

1. Ziedu un olnīcu infekcija:
   • Viena no pirmajām moniliozes pazīmēm ir ziedu un olnīcu infekcija. Uz ziediem parādās brūni plankumi, kas pakāpeniski kļūst melni un trūd. Ziedi zaudē savu vitalitāti un sāk nokrist.
   • Olnīcas kļūst brūnas, kas noved pie priekšlaicīgas bojāejas. Tas var izraisīt ražas samazināšanos, īpaši kaulaugļiem.
2. Augļu infekcija:
   • Uz inficētiem augļiem parādās ūdeņaini plankumi, kas pakāpeniski palielinās un kļūst tumšāki. Augļi kļūst mīksti un zaudē savu stingrību.
   • Puves izskats var būt no pelēkiem, brūniem līdz melniem plankumiem, kas pakāpeniski pārklāj visu augli. Puve izplatās ātri, un auglis sāk sadalīties, izdalot nepatīkamu smaku.
   • Inficētie augļi kļūst neēdami un zaudē savu tirgojamo izskatu. Tas ir īpaši bīstami pārstrādei paredzētām kultūrām, piemēram, āboliem vai persikiem.
3. Dzinumu un zaru infekcija:
   • Dažos gadījumos monilioze var ietekmēt augu dzinumus un zarus. Skartajās vietās parādās čūlas un brūni plankumi, kas pakāpeniski noved pie dzinumu novīšanas un nāves.
   • Sēne var iekļūt koksnē, izraisot puvi, kas savukārt var izraisīt veselu zaru bojāeju.
4. Sulu un sveķu infekcija:
   • Dažos gadījumos inficētie augļi sāk izdalīt sveķus, kas ir skaidra sēnītes aktivitātes pazīme. Sveķaini eksudāti ir auga reakcijas uz infekciju rezultāts.

Moniliozes etioloģija

Moniliozes izraisītāji ir Monilinia ģints sēnītes, no kurām vispazīstamākās ir:

• Monilinia fructicola — galvenais patogēns, kas izraisa moniliozi uz kauleņaugļiem (ķiršiem, plūmēm, aprikozēm).
• Monilinia laxa — patogēns, kas izraisa slimības āboliem, bumbieriem un dažiem citiem kaulaugļiem.
• Monilinia fructigena — suga, kas skar ābolus, bumbierus, kā arī dažas ogas un citus augļus.

Monilinia ģints sēnes ir plaši izplatītas dabā un var izdzīvot augsnē, uz augu atliekām un inficētiem augļiem gļotu vai oosporu veidā. Tās var ātri attīstīties un izplatīties augsta mitruma un temperatūras apstākļos, padarot tās īpaši aktīvas vasaras un rudens periodos.

Monilioze ir bīstama slimība ne tikai augļiem, bet arī citām auga daļām, tostarp ziediem, dzinumiem un zariem. Infekcijas rezultātā notiek strauja audu sadalīšanās, samazinot ražu un ietekmējot produkta kvalitāti. Augi, kas aug augsta mitruma un sliktas ventilācijas apstākļos, ir īpaši uzņēmīgi pret šo slimību.

Moniliozes dzīves cikls

Monilinia sēnīšu dzīves cikls ietver vairākus galvenos posmus, no kuriem katrs aktīvi attīsta savu patogēno aktivitāti:

1. Sporu dīgšana: Infekcija sākas, kad konidijas (veģetatīvās sporas) nolaižas uz auga virsmas. Sporas var pārnēsāt vējš, lietus, kukaiņi vai cilvēku izmantotie darbarīki un aprīkojums.
2. Iekļūšana augu audos: Pēc dīgšanas sporas sāk iekļūt augu audos caur atvārsnītēm, plaisām augļa virsmā vai bojātajām vietām. Sēne izmanto enzīmus, lai noārdītu šūnu sieniņas un iekļūtu auga audos.
3. Micēlija attīstība: Sēne veido micēliju, kas izplatās auga iekšienē, iznīcinot šūnu struktūras. Tas noved pie inficēto audu novīšanas un pūšanas.
4. Jaunu sporu veidošanās: Sēnītes attīstības vēlākajos posmos veidojas jaunas sporas, kas var atkārtoti inficēt augus. Konidijas (jaunas sporas) izplatās ar lietus lāsēm, vēju un citiem mehāniskiem līdzekļiem.
5. Izdzīvošana nelabvēlīgos apstākļos: sēne var izdzīvot ziemojošu struktūru (atvašu, sklerociju) veidā, kas var pārdzīvot ziemas periodu, izraisot atkārtotu inficēšanos nākamajā sezonā.

Moniliozes attīstības apstākļi

Monilioze attīstās vairāku faktoru kombinācijā, tostarp:

1. Augsts mitrums: Infekcija attīstās augsta mitruma apstākļos, jo sēnīšu sporas dīgst uz auga virsmas ūdens klātbūtnē. Īpaši bīstami ir lietus, migla un nakts rasa.
2. Temperatūra: Optimālā temperatūra monilīniju attīstībai ir no 18°C līdz 24°C, lai gan sēne var attīstīties arī augstākā temperatūrā.
3. Slikta ventilācija: Pārāk blīvs stādījums, slikta gaisa cirkulācija un augsts mitrums rada labvēlīgus apstākļus moniliozei. Tas ir īpaši raksturīgi dārziem ar blīvu krūmu vai koku stādījumu.
4. Augu bojājumi: monilioze bieži attīstās vietās, kur augi ir mehāniski bojāti, tos skāruši kaitēkļi vai tie jau ir slimi. Šādos apstākļos sēne var ātrāk iekļūt augu audos.
5. Augu ievainojamība: Augi stresa apstākļos (piemēram, nepietiekams ūdens vai barības vielu daudzums) ir uzņēmīgāki pret infekcijām, piemēram, moniliozi.

Nepareiza kopšana:

• Pārmērīga vai nepietiekama laistīšana: Pārmērīga laistīšana veicina sēnītes attīstību, radot mitru vidi, kas ir ideāli piemērota moniliozei. Nepietiekama laistīšana vājina augu, samazinot tā imunitāti.

Vides apstākļi:

• Augsts mitrums vai sausums: Augsts mitrums veicina moniliozes attīstību, savukārt sausums vājina augus, padarot tos neaizsargātus.
• Temperatūras svārstības: Asas temperatūras izmaiņas, īpaši naktī, var pasliktināt auga stāvokli, radot stresu.

Slikta sanitārija:

• Piesārņoti instrumenti un podi: Nesterilu instrumentu lietošana var izraisīt sēnītes izplatīšanos no viena auga uz citu.
• Bieža augu pārvietošana: Bieža augu pārvietošana no vienas vietas uz otru palielina sēnīšu slimību izplatīšanās risku.

Augu imports:

• Jaunu augu ieviešana, kas var pārnēsāt kaitēkļus vai patogēnus: jauni augi, īpaši tie, kas iegādāti veikalos, var ievest patogēnus, tostarp moniliozi.

Stresa apstākļi augiem:

• Pārlaistīšana, žāvēšana, intensīvs apgaismojums vai barības vielu trūkums: visi šie apstākļi rada augam stresu, vājina tā imūnsistēmu un palielina uzņēmību pret slimībām.

Moniliozes diagnostika augos

Monilioze ir sēnīšu slimība, ko izraisa patogēnas Monilia ģints (Moniliaaceae dzimta) sēnītes, kas skar gan augļu, gan dekoratīvos augus. Lai precīzi diagnosticētu moniliozi un nozīmētu efektīvu ārstēšanu, nepieciešami vairāki diagnostikas posmi.

1. Vizuāla pārbaude:
   Galvenā moniliozes diagnostikas metode ir augu pārbaude. Simptomi var atšķirties atkarībā no auga veida un slimības stadijas.
   • Uz augļiem: Viena no izteiktākajām moniliozes pazīmēm ir brūnu, pelēku vai baltu plankumu parādīšanās uz augļiem, kas var ātri izplatīties un izraisīt puvi. Augļi kļūst mīksti, ūdeņaini un uz tiem veidojas balts pārklājums (sēnīšu sporas).
   • Uz ziediem un dzinumiem: monilioze var izraisīt ziedu melnēšanu, priekšlaicīgu vīšanu un nokrišanu. Uz dzinumiem var parādīties tumši vai brūni plankumi, kas arī norāda uz infekciju.
   • Uz lapām: Dažreiz lapām ir plankumi ar brūnām vai pelēkām malām, kas var kļūt par čūlām un izraisīt lapu krišanu.
2. Mikroskopiskā diagnostika:
   mikroskopija ir papildu diagnostikas metode. Mikroskopā var novērot Monilia sēnītes raksturīgās struktūras:
   • Micēlijs: Skartajos audos var novērot sēnītes micēliju, kas izplatās augu šūnās un tās iznīcina.
   • Sporas: Monilija ražo konidijas, kuras var atrast inficētajās augu vietās. Šīm sporām ir raksturīga forma un izmērs, kas tās atšķir no citām sēnēm.
3. Laboratoriskā diagnostika:
   Lai precīzāk noteiktu diagnozi, var izmantot šādas laboratorijas metodes:
   • Sēnītes kultivēšana: Sēnīti var izolēt no inficētiem audiem (augļiem, ziediem, dzinumiem) un kultivēt barības vielu vidē, kas ļauj precīzi identificēt patogēnu.
   • Polimerāzes ķēdes reakcija (PCR): šī metode ļauj precīzi identificēt monilijas DNS inficētos augu audos. PCR ir efektīva slimības atklāšanai agrīnās stadijās.
4. Diferenciāldiagnoze:
   Ir svarīgi atšķirt moniliozi no citām slimībām, kurām var būt līdzīgi simptomi:
   • Sakņu puve: Monilioze atšķiras no sakņu puves ar to, ka skartajām augu daļām ir raksturīgs balts vai pelēks pārklājums, kā arī sēnīšu plankumi, kas strauji izplatās.
   • Bakteriālas infekcijas: Bakteriālas infekcijas gadījumā lapām un augļiem var veidoties mitri plankumi, taču tiem būs irdenāka struktūra un tie ātri izplatīsies. Savukārt moniliozei ir raksturīgs aplikums.

Tādējādi moniliozes diagnoze ietver vizuālu pārbaudi, mikroskopiskus pētījumus un laboratorijas metodes. Jo agrāk diagnoze tiek noteikta, jo vieglāk būs novērst slimības izplatīšanos un ārstēt augu.

Moniliozes ārstēšana augos

Moniliāzes ārstēšanai nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver ķīmisku līdzekļu lietošanu, augšanas apstākļu uzlabošanu un inficēto auga daļu noņemšanu. Moniliāze ir nopietna slimība, kas var ātri izplatīties un izraisīt auga nāvi, ja netiek veikti savlaicīgi pasākumi. Šeit ir dažas efektīvas metodes moniliāzes apkarošanai:

1. Fungicīdu lietošana

Fungicīdi ir galvenā moniliozes apkarošanas metode. Šie preparāti palīdz kontrolēt sēnītes attīstību un novērš tās izplatīšanos uz veselīgām augu daļām.

• Kontaktfungicīdi: tādi preparāti kā vara sulfāts, Bordo maisījums, sēra bāzes produkti ir efektīvi slimības sākumposmā, kad sēne vēl nav dziļi iekļuvusi augu audos.
• Sistēmiskie fungicīdi: Tie iekļūst augu audos un aizsargā tos no iekšpuses. Piemēram, preparāti, kuru pamatā ir triazoli (piemēram, Topsin-M) vai strobilurīni (piemēram, Fundazol), ir efektīvi cīņā pret moniliozi. Tie iedarbojas ilgstoši un novērš infekcijas izplatīšanos caur asinsvadu audiem.

Fungicīdu lietošana:

• Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk, pie pirmajām slimības pazīmēm.
• Ārstēšana jāatkārto ik pēc 7–14 dienām atkarībā no infekcijas pakāpes un izvēlētā līdzekļa.
• Lai izvairītos no pārdozēšanas un augu bojājumiem, ir svarīgi ievērot devu un norādījumus uz iepakojuma.

2. Inficēto augu daļu noņemšana

Ja monilioze ir izplatījusies uz augļiem, lapām vai dzinumiem, visas inficētās auga daļas ir jānoņem. Tas palīdzēs apturēt sēnītes tālāku izplatīšanos.

Noņemšanas soļi:

• Pārbaudiet augu un rūpīgi nogrieziet slimās un novītušās daļas, tostarp lapas, augļus un stublājus.
• Izmantojiet sterilus instrumentus (piemēram, atzarošanas šķēres vai šķēres), lai līdz minimumam samazinātu mehāniskos bojājumus veselīgām auga daļām.
• Pareizi atbrīvojieties no inficētajām augu daļām: sadedziniet tās vai izmetiet noslēgtos maisos, lai novērstu sēnīšu sporu izplatīšanos augsnē un uz citiem augiem.

3. Augšanas apstākļu korekcija

Monilioze attīstās augsta mitruma un sliktas ventilācijas apstākļos. Audzēšanas apstākļu uzlabošana palīdzēs novērst slimības izplatīšanos un atbalstīs auga veselību.

• Ventilācija: Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augiem, īpaši siltumnīcās, lai novērstu mitruma stagnāciju.
• Laistīšana: Laistiet augus pie saknēm, izvairoties no ūdens nokļūšanas uz lapām un kātiem. Pilienveida apūdeņošana palīdz uzturēt optimālu augsnes mitrumu, neradot apstākļus sēnīšu vairošanai.
• Augu atlieku tīrīšana: Noņemiet skartās augu daļas un augu atliekas, jo tās var kalpot par infekcijas avotu nākamajiem augiem.

4. Bioloģisko preparātu lietošana

Bioloģiskos fungicīdus var izmantot moniliāzes apkarošanai, nodrošinot drošu alternatīvu ķīmiskajiem līdzekļiem un palīdzot samazināt slimības izplatību.

Bioloģisko preparātu piemēri:

• Trichoderma – sēnīte, kas nomāc moniliāzes un citu patogēnu augšanu. Lieto profilaksei un ārstēšanai.
• Baktērijas Bacillus subtilis un Bacillus amyloliquefaciens – šiem mikroorganismiem piemīt antiseptiskas īpašības un tie palīdz aizsargāt augus no moniliāzes un citām sēnīšu infekcijām.

5. Augu mēslošana

Pēc moniliāzes infekcijas augi kļūst novājināti, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt tiem papildu uzturu, lai paātrinātu atveseļošanos.

• Slāpekļa mēslošanas līdzekļi palīdzēs paātrināt augšanas atjaunošanos, taču izvairieties no pārdozēšanas, lai novērstu pārmērīgu zaļās masas augšanu, kas var vājināt augu.
• Fosfora-kālija mēslošanas līdzekļi stiprina sakņu sistēmu un palielina augu izturību pret slimībām.

6. Izturīgu šķirņu izmantošana

Izmantojot pret moniliāzi izturīgas augu šķirnes, nākotnē tiks samazināts infekcijas radītais kaitējums. Šķirnes, kas ir izturīgas pret šo slimību, ievērojami samazina inficēšanās iespējamību.

7. Instrumentu apstrāde

Dārza instrumenti un aprīkojums, piemēram, atzarošanas šķēres, šķēres, lāpstas un citi, ir regulāri jātīra un jādezinficē, lai novērstu infekcijas izplatīšanos no viena auga uz otru.

Moniliāzes ārstēšanai nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver gan ķīmiskas, gan bioloģiskas metodes, augšanas apstākļu uzlabošanu un inficēto augu daļu noņemšanu. Ir svarīgi laikus identificēt slimību un veikt pasākumus tās profilaksei un ārstēšanai, lai samazinātu bojājumus un saglabātu augu veselību.

Moniliozes profilakse augos

Moniliozes profilakse ir ļoti svarīga, lai izvairītos no augu inficēšanās un samazinātu slimības izplatīšanās risku. Preventīvo pasākumu galvenais mērķis ir radīt apstākļus, kas kavē sēnītes attīstību un izplatīšanos. Šeit ir vairākas efektīvas profilakses metodes:

Izturīgu šķirņu izvēle

Viena no efektīvākajām moniliozes profilakses metodēm ir augu šķirņu, kas ir izturīgas pret šo slimību, izmantošana. Mūsdienu šķirnēm bieži vien ir paaugstināta izturība pret sēnīšu slimībām, tostarp moniliozi. Iegādājoties stādāmo materiālu, ir svarīgi pievērst uzmanību šķirnēm, kurām ir augstāka izturība pret moniliozi, kas ievērojami samazina inficēšanās iespējamību.

Augu rotācija

Augseka ir svarīga prakse, lai novērstu patogēnu uzkrāšanos augsnē. Monilioze var ilgstoši saglabāties augu atliekās un augsnē, un, ja uzņēmīgi augi tiek audzēti vienā un tajā pašā vietā gadu no gada, inficēšanās risks palielinās. Regulāra augseka palīdz samazināt sēnītes koncentrāciju augsnē un samazina atkārtotas inficēšanās risku.

Augu atlieku apsaimniekošana

Ir svarīgi noņemt visas augu atliekas, īpaši tās, kuras skārusi monilioze, lai novērstu patogēna pārziemošanu un izplatīšanos. Vietā atstātās lapas, stublāji un augļi var kalpot kā infekcijas avots, nodrošinot patogēnam izdzīvošanas vidi. Visas augu atliekas jāsavāc un jāiznīcina, piemēram, sadedzinot vai iepakojot maisos utilizācijai.

Augšanas apstākļu optimizēšana

Monilioze attīstās augsta mitruma un sliktas ventilācijas apstākļos, tāpēc optimālu apstākļu radīšanai augiem ir galvenā loma slimību profilaksē.

• Ventilācija: Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augiem, lai novērstu mitruma uzkrāšanos. Tas ir īpaši svarīgi siltumnīcām un slēgtām telpām.
• Laistīšana: Augus laistiet pie saknēm, izvairoties no ūdens nokļūšanas uz lapām un kātiem, lai neradītu labvēlīgus apstākļus sēnītes attīstībai. Pilienveida apūdeņošana palīdz uzturēt nepieciešamo augsnes mitruma līmeni.
• Mulčēšana: Mulčēšana palīdz uzturēt stabilu augsnes mitrumu, novēršot pārkaršanu vai strauju izžūšanu, kas veicina veselīgu sakņu attīstību un samazina sēnīšu infekciju risku.

Regulāra augu pārbaude

Pastāvīga augu veselības uzraudzība palīdz noteikt moniliozes agrīnas pazīmes. Tas ir svarīgi, lai savlaicīgi iejauktos un novērstu slimības izplatīšanos. Kad parādās pirmie infekcijas simptomi (piemēram, brūni plankumi uz lapām vai vīte), nekavējoties jānoņem skartās auga daļas.

Fungicīdu lietošana profilaksei

Profilaktiska apstrāde ar fungicīdiem palīdz novērst moniliozi pirms slimības izpausmes. Fungicīdu lietošana agrīnās augšanas stadijās, īpaši augsta mitruma un lietus apstākļos, ievērojami samazina slimības risku.

1. Kontaktfungicīdi: Vara bāzes produkti (piemēram, vara sulfāts vai Bordo maisījums) efektīvi aizsargā augus no sēnīšu slimībām un tiek izmantoti moniliozes profilaksei.
2. Sistēmiski fungicīdi: tādi produkti kā Ridomil Gold vai Topsin-M iekļūst augu audos un nodrošina ilgtermiņa aizsardzību pret moniliozi.
3. Trichoderma — sēnīte, kas nomāc moniliozes un citu patogēnu augšanu.
4. Bacillus subtilis un Bacillus amyloliquefaciens baktērijas — palīdz aizsargāt augus no moniliozes un citām sēnīšu infekcijām.

Bioloģisko aizsardzības līdzekļu izmantošana

Lai uzlabotu augu izturību un samazinātu ķīmisko vielu lietošanu, var izmantot bioloģiskos fungicīdus. Šie produkti ir videi draudzīgi un piemēroti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Bioloģisko produktu piemēri:

1. Instrumentu un aprīkojuma tīrīšana
   Lai novērstu patogēnu izplatīšanos starp augiem, ir svarīgi regulāri tīrīt un dezinficēt dārza instrumentus un aprīkojumu, piemēram, dārza šķēres, šķēres, lāpstas utt. Tas palīdz novērst infekcijas mehānisku izplatīšanos un samazina piesārņojuma iespējamību.
2. Augsnes sterilizācija
   Pirms jaunu augu stādīšanas ir svarīgi sterilizēt augsni, īpaši, ja tā iepriekš tika izmantota ar moniliozi inficētiem augiem. Tas palīdz novērst patogēnu izplatīšanos augsnē un samazina slimību risku.

Moniliozes profilakse augos ietver visaptverošu pieeju, kas ietver pienācīgu augu kopšanu, izturīgu šķirņu izmantošanu, augseku, optimālu augšanas apstākļu radīšanu un ķīmisko un bioloģisko produktu lietošanu. Regulāras pārbaudes un profilaktiskas apstrādes palīdzēs aizsargāt augus no moniliozes un citām slimībām.

Rūpes par inficētiem augiem

Inficēto augu izolēšana:

• Atdaliet inficētos augus no veseliem, lai novērstu sēnītes izplatīšanos. Tas palīdz samazināt risku inficēt citus augus jūsu mājās vai dārzā.

Skarto daļu apgriešana un noņemšana:

• Noņemiet visas skartās lapas, stublājus un augļus. Tas palīdzēs augam koncentrēt resursus uz veselīgām daļām un palielinās atveseļošanās iespējas.

Īpaši ieteikumi dažādiem augu veidiem

Ziedoši augi (orhidejas, ģerānijas, filodendri):
Šo augu kopšana ietver optimāla mitruma un temperatūras līmeņa uzturēšanu, ūdens stagnācijas novēršanu un regulāru sēnīšu slimību pārbaudi.

Zaļlapju augi (Pachira, Sansevjeria, Zamioculcas):
Šie augi ir izturīgāki pret moniliozi, taču tiem joprojām nepieciešama rūpīga kopšana, īpaši augsta mitruma apstākļos.

Sukulenti un kaktusi:
Sukulenti ir mazāk uzņēmīgi pret moniliozi, bet var saslimt, ja tie tiek pakļauti pārmērīgai laistīšanai vai augstam mitruma līmenim.

Profesionāla palīdzība un konsultācijas

Kad meklēt speciālistu palīdzību:
Ja slimības simptomi progresē un mājas aizsardzības līdzekļi nepalīdz, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību. Tas ir īpaši svarīgi, ja augs ir vērtīgs vai tam ir īpaša nozīme.

Secinājums

Monilioze ir nopietna sēnīšu slimība, kas var nodarīt ievērojamu kaitējumu augiem, ja netiek veikti savlaicīgi pasākumi. Ir svarīgi uzraudzīt augu veselību, savlaicīgi atklāt slimības simptomus un efektīvi cīnīties ar patogēniem, izmantojot gan ķīmiskus, gan dabiskus līdzekļus.

Bieži uzdotie jautājumi (BUJ) par moniliozi

1. Kas ir monilioze augos?

Monilioze ir sēnīšu slimība, ko izraisa Monilinia ģints patogēni, no kuriem visizplatītākais ir Monilinia fructicola. Šī slimība skar dažādus augļu kokus, piemēram, ābeles, bumbierus, persikus, ķiršus un plūmes, izraisot ziedu, augļu un auga zaļo audu novīšanu un pūšanu.

2. Kuri augi ir visvairāk uzņēmīgi pret moniliozi?

Monilioze visbiežāk skar augļu kokus, tostarp:

• Ābeles
• Bumbieru koki
• Persiku koki
• Ķiršu koki
• Plūmju koki
• Aprikožu koki

Tomēr slimība var skart arī citus augus, īpaši tos, kuriem ir gaļīgi augļi un ziedi.

3. Kādi ir galvenie moniliāzes simptomi augos?

Moniliāzes simptomi ir šādi:

• Ziedu vīšana un puve: ziedi kļūst mīksti, maina krāsu uz brūnu un pūst.
• Augļu pelējums: Augļi sāk mīkstināties, veidojot tumšus vai brūnus plankumus, kas pēc tam izplatās.
• Zaļo audu sabrukšana: Var tikt ietekmēti arī jauni dzinumi un lapas, parādoties tumšiem plankumiem un mīkstinot.
• Pelēkās pelējuma veidošanās: Skartajās vietās, īpaši augsta mitruma apstākļos, var parādīties pelēka sporas veidojoša pelējuma sēne.

4. Kā monilioze izplatās augos?

Monilioze galvenokārt izplatās ar sēnīšu sporām, kuras var pārnēsāt vējš, lietus, kukaiņi vai cilvēka darbība. Infekcija var notikt ziedēšanas vai augļu nogatavošanās laikā. Sēne var izdzīvot uz nokritušiem augļiem un lapām, kalpojot par infekcijas avotu jaunām augu paaudzēm.

5. Kādi faktori veicina moniliāzes attīstību?

Moniliāzes attīstība ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

• Mitrums un nokrišņi: Augsts mitrums un ilgstošas lietusgāzes rada labvēlīgus apstākļus sēnīšu augšanai.
• Temperatūra: Optimālā temperatūra monilīniju augšanai ir no 15°C līdz 25°C.
• Bojāti audi: Augu bojājumi, piemēram, mehāniski ievainojumi vai brūces, palielina infekcijas risku.
• Pārmērīga laistīšana: Pārmērīga laistīšana un slikta drenāža veicina slimību attīstību.

6. Kā diagnosticēt monilozi augos?

Moniliāzes diagnoze balstās uz simptomu vizuālu pārbaudi:

• Novītušu un puvušu ziedu klātbūtne.
• Tumšu plankumu parādīšanās un augļu mīkstināšana.
• Pelēkā pelējuma klātbūtne skartajās vietās.

Lai apstiprinātu diagnozi, sēnītes identificēšanai var izmantot laboratorijas testus, piemēram, audu paraugu mikroskopisko izmeklēšanu vai uz kultūru balstītas metodes.

7. Kādas ir moniliozes profilakses metodes augos?

Galvenie preventīvie pasākumi ietver:

• Augseka un nokritušo augļu aizvākšana: inficēto augļu un organisko materiālu aizvākšana samazina infekcijas avotu.
• Pareiza augu kopšana: Regulāra apgriešana, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju un samazinātu mitrumu.
• Savlaicīga mēslošana: Veselīgi augi ir mazāk uzņēmīgi pret slimībām.
• Izturīgu šķirņu izmantošana: Izvēloties šķirnes, kas ir izturīgas pret moniliozi, var ievērojami samazināt infekcijas risku.

8. Kā ārstēt monilozi augos?

Moniliāzes ārstēšana ietver visaptverošu pieeju:

• Fungicīdi: ķīmisko vai bioloģisko fungicīdu lietošana ziedēšanas laikā un pirms ražas novākšanas.
• Inficēto daļu noņemšana: inficēto ziedu, augļu un zaru noņemšana un iznīcināšana.
• Agronomisko apstākļu uzlabošana: labas drenāžas nodrošināšana, pārmērīgas laistīšanas samazināšana un ventilācijas uzlabošana.
• Dabiski līdzekļi: Izmantojot šķīdumus, kuru pamatā ir varš vai bioloģiski līdzekļi, piemēram, Bacillus subtilis baktērijas.

9. Vai moniliāzes apkarošanai var izmantot organiskas metodes?

Jā, organiskās kontroles metodes ietver:

• Bioloģiskie fungicīdi: līdzekļi, kuru pamatā ir mikroorganismi, kas kavē monilīnu augšanu.
• Ziepju šķīdumi un augu uzlējumi: dažām dabīgām vielām piemīt fungicīdas īpašības.
• Izmantojot ozola mizu un citus dabiskus materiālus: palīdz samazināt mitrumu un kavē sēnīšu augšanu.

Organiskās metodes prasa regulāru lietošanu un var būt mazāk efektīvas smagu infekciju gadījumā, tāpēc tās bieži lieto kombinācijā ar citām metodēm.

10. Kā monilioze ietekmē ražu un augļu kvalitāti?

Monilioze ievērojami samazina ražu, jo tā ietekmē un izraisa ziedu krišanu, novēršot augļu veidošanos, kā arī izraisa jau izveidojušos augļu pūšanu. Turklāt augļu kvalitāte pasliktinās tumšu plankumu, mīkstuma un pūšanas dēļ, padarot tos nederīgus patēriņam un komerciālai pārdošanai. Smagos gadījumos slimība var izraisīt koku bojāeju.