Austrocylindropuntia

Austrocilindropuntia ir kaktusu ģints, kas pieder pie kaktusu dzimtas (Cactaceae). Šīs ģints augi ir plaši izplatīti Dienvidamerikā, īpaši valstīs, kas atrodas kontinenta dienvidu daļā, piemēram, Čīlē un Argentīnā. Austrocilindropuntia ir pievilcīgi cilindriski stublāji, bieži pārklāti ar dzeloņiem vai mīkstiem matiņiem. Tāpat kā daudzi citi kaktusi, šis augs ir labi pielāgojies sausiem apstākļiem un var izdzīvot karstos, ūdens trūkuma skartos reģionos.

Šīs ģints augi var atšķirties pēc izmēra un formas, taču tiem parasti ir biezi, gaļīgi stublāji, kas kalpo kā ūdens rezervuāri. Austrocylindropuntia ziedi parasti ir spilgti, bieži dzeltenos vai oranžos toņos, padarot tos ļoti dekoratīvus. Šie kaktusi ir iecienīti kaktusu un sukulentu cienītāju vidū, pateicoties to unikālajai formai un izturībai skarbos apstākļos.

Nosaukuma etimoloģija

Ģints nosaukums "Austrocylindropuntia" ir vairāku latīņu vārdu apvienojums. "Austro-" cēlies no latīņu vārda "australis", kas nozīmē "dienvidu", norādot uz šo kaktusu izcelsmi Dienvidamerikā. Daļa "cylindropuntia" apvieno divus latīņu vārdus: "cylindrus" (cilindrs) un "punctus" (ērkšķis), atspoguļojot auga kātu formu un šai ģintij raksturīgo dzeloņu klātbūtni.

Dzīvības forma

Austrocilindropuntia ir daudzgadīgs augs, kas var būt krūmi vai mazi koki. Savvaļā šie kaktusi var veidot kuplas kolonijas, izplatoties pa nobīdēm. Augs ir sukulents, kas nozīmē, ka tas spēj uzglabāt ūdeni savos kātos, ļaujot tam izdzīvot ilgstošos sausuma periodos. Šiem kaktusiem ir cilindriski kāti, kas atkarībā no sugas var būt stipri rievoti vai gludi.

Austrocilindropuncijas ne tikai uzlabo ainavu, bet arī spēlē nozīmīgu ekoloģisko lomu dabiskajās dzīvotnēs. Tās nodrošina patvērumu dažādiem maziem dzīvniekiem un kalpo par barības avotu dažām sugām, kas barojas ar kaktusiem. Savvaļā austrocilindropuncijas var izaugt līdz 2–3 metru augstumam, bet iekštelpu apstākļos tās parasti paliek daudz kompaktākas.

Ģimene

Austrocilindropuncija pieder kaktusu dzimtai (Cactaceae), kurā ietilpst vairāk nekā 2000 augu sugu. Šai dzimtai raksturīgi gaļīgi stublāji, dzeloņi un mehānismi, kas ir ļoti pielāgoti sausuma apstākļiem. Atšķirībā no citiem kaktusiem, austrocilindropuncija izceļas ar savu slaido, cilindrisko stublāja formu, kas to atšķir no biežāk sastopamajiem apaļajiem vai sfēriskajiem kaktusiem.

Šīs dzimtas kaktusi galvenokārt ir izplatīti Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Āfrikas un Austrālijas daļās. Kaktusu dzimtā (Cactaceae) ietilpst ne tikai dekoratīvie augi, bet arī svarīgas lauksaimniecības kultūras, piemēram, opuncija, no kuras iegūst ēdamus augļus.

Botāniskās īpašības

Austrocilindropuncijas augiem piemīt unikālas botāniskās īpašības, kas tos atšķir no citiem kaktusiem. Šo augu stublāji var būt taisni vai nedaudz izliekti, bieži vien ar izteiktām ribām. Austrocilindropuncijas ziedi parasti atrodas stublāja augšdaļā un tiem ir spilgtas krāsas, kas piesaista apputeksnētājus, piemēram, bites un kolibri.

Nobriedušiem augiem lapas parasti nav, un fotosintēzi veic gaļīgie stublāji. Parasti uz stublājiem esošie dzeloņi var būt diezgan stingri un asi, savukārt citas auga daļas var būt klātas ar smalkiem matiņiem vai raupjiem veidojumiem. Šie dzeloņi kalpo kā aizsardzība pret dzīvniekiem, kas varētu mēģināt apēst kaktusu.

Ķīmiskais sastāvs

Tāpat kā daudzi citi kaktusi, Austrocylindropuntia satur dažādus ķīmiskus savienojumus, kas palīdz aizsargāt augu no slimībām un dzīvniekiem. Galvenokārt šie augi satur alkaloīdus, piemēram, betanīnu, kam piemīt antiseptiskas īpašības. Stublāji un sula var saturēt arī skābes, kas palīdz augam saglabāt mitrumu karstā un sausā laikā.

Tomēr austrocilindropuntia nav toksiska cilvēkiem vai dzīvniekiem, tāpēc to var droši audzēt telpās. Tomēr dažas kaktusu sugas var izraisīt alerģiskas reakcijas, īpaši, ja tiek ieelpoti putekļi vai augu sula.

Izcelsme

Austrocylindropuntia ģints pirmo reizi tika aprakstīta Dienvidamerikā, kur tās augi ir sastopami savvaļas dabiskajās zonās, galvenokārt Čīlē un Argentīnā. Šie kaktusi ir pielāgojušies ekstremāliem apstākļiem, īpaši augstkalnu reģionu karstajam un sausajam klimatam. Austrocylindropuntia ģints kaktusi var izdzīvot līdz pat 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa, kur temperatūra var ievērojami svārstīties.

Austrocilindropuncijas var sastapt gan atsevišķi eksemplāri, gan lielās grupās, veidojot blīvus biezokņus, kas ir raksturīgi daudzām kaktusu sugām. Šīs ģints augi veido unikālas ekosistēmas, spēlējot svarīgu lomu šo dabisko zonu līdzsvara uzturēšanā.

Audzēšanas vienkāršība

Austrocilindropuntia tiek uzskatīta par samērā viegli audzējamu augu, īpaši tiem, kas jau ir pazīstami ar kaktusiem un sukulentiem. Augam nepieciešama minimāla kopšana, jo tas ir labi pielāgojies sausiem apstākļiem. Veiksmīgas augšanas atslēga ir auga nodrošināšana ar saules gaismu un regulāra, bet mērena laistīšana.

Tā kā austrocilindropuntijai nav nepieciešams daudz ūdens, to var viegli audzēt apgabalos ar ierobežotu nokrišņu daudzumu. Tomēr, lai nodrošinātu auga veselību, ir svarīgi nodrošināt labus drenāžas apstākļus un izvairīties no pārmērīgas laistīšanas, kas var izraisīt sakņu puvi.

Sugas un šķirnes

Pastāv vairākas Austrocylindropuntia sugas, katrai no tām ir savas īpašības. Piemēram, Austrocylindropuntia subulata, viena no visizplatītākajām šķirnēm, ir ar taisniem stublājiem ar raksturīgām ribām, savukārt Austrocylindropuntia spegazzinii ir kuplāka forma ar lielākiem dzeloņiem. Šie augi atšķiras ne tikai pēc izskata, bet arī pēc izmēra un augšanas ātruma.

Austrocylindropuntia subulata

Austrocilindropuncijas šķirnes parasti atšķiras pēc ziedu krāsas un formas, sākot no spilgti dzeltenas līdz oranžai nokrāsai. Dažām šķirnēm ir kompaktāka forma, kas padara tās ideāli piemērotas audzēšanai telpās.

Izmērs

Austrocilindropuncija var izaugt dažādos izmēros atkarībā no audzēšanas apstākļiem. Savvaļā augi var sasniegt 2–3 metru augstumu, bet iekštelpu apstākļos tie parasti paliek daudz kompaktāki. Auga izmērs ir atkarīgs arī no tā sugas un vecuma.

Jauniem augiem parasti ir īsāki stublāji, savukārt nobriedušiem kaktusiem var attīstīties garāki un resnāki stublāji, kas spēj uzglabāt vairāk ūdens. Auga lielumu var ietekmēt arī audzēšanai izvēlētā trauka izmērs, kā arī apgaismojums un laistīšanas apstākļi.

Augšanas temps

Austrocilindropuncija aug mērenā tempā, īpaši optimālos augšanas apstākļos. Ja tā saņem pietiekami daudz saules gaismas un tiek periodiski laistīta, tā var izaugt līdz 15–20 cm gadā. Iekštelpās augšana var būt nedaudz lēnāka, taču ar pienācīgu kopšanu un apstākļiem austrocilindropuncija var augt diezgan aktīvi.

Dzīves ilgums

Tāpat kā daudzi kaktusi, austrocilindropuncija, ja par to labi rūpējas, dzīvo relatīvi ilgi. Savvaļā šie augi var dzīvot gadu desmitiem, pateicoties to spējai pielāgoties skarbajiem apstākļiem un efektīvi taupīt ūdeni. Iekštelpu apstākļos, ar optimāliem apstākļiem, piemēram, mērenu apgaismojumu, mērenu laistīšanu un pienācīgu kopšanu, austrocilindropuncija var saglabāt veselību un turpināt augt 15–20 gadus, dažreiz pat ilgāk.

Auga dzīves ilgums ir atkarīgs arī no tā, cik labi tas panes pārstādīšanu un pielāgojas vides izmaiņām. Slikti kopšanas apstākļi, piemēram, pārmērīga laistīšana vai gaismas trūkums, var saīsināt auga mūžu, izraisot slimības un priekšlaicīgu novīšanu.

Temperatūra

Austrocilindropuntia dod priekšroku siltiem apstākļiem un nepanes aukstumu. Normālai augšanai tai nepieciešama temperatūra no 18°C līdz 30°C, lai gan tā var izturēt īslaicīgas temperatūras pazemināšanās līdz 10°C. Iekštelpās ir svarīgi izvairīties no straujām temperatūras svārstībām, īpaši ziemas mēnešos. Ja istabas temperatūra nokrītas zem 10°C, tas var sabojāt augu, palēnināt tā augšanu vai pat izraisīt tā nāvi.

Optimālai augšanai austrocilindropuncijai nepieciešama arī temperatūras stabilitāte. Pēkšņas temperatūras izmaiņas, piemēram, caurvējš vai apkures ierīču tuvums, var radīt augam stresu. Ziemas mēnešos vislabāk ir novietot augu vietās, kur temperatūra nenoslīd zem 15°C, lai saglabātu tā veselību un aktīvu augšanu.

Mitrums

Austrocilindropuntijai nav stingru mitruma prasību, taču tā dod priekšroku mērenam sausumam, kas raksturīgs tās dabiskajai dzīvotnei. Iekštelpās, kur gaiss var būt mitrāks, ir svarīgi nodrošināt labu ventilāciju un izvairīties no stāvoša gaisa. Augsts mitrums var veicināt sēnīšu slimību, piemēram, pelējuma, veidošanos vai izraisīt sakņu puvi, īpaši, ja laistīšana ir pārmērīga.

Lai uzturētu auga veselību vidē ar augstu mitruma līmeni, var izmantot gaisa mitrinātājus vai novietot augu vietās ar labu gaisa cirkulāciju. Tomēr pārmērīgs mitrums nav ieteicams, jo tas var negatīvi ietekmēt auga stāvokli. Ir svarīgi uzturēt līdzsvarotus augšanas apstākļus, lai izvairītos no pārmērīga mitruma.

Apgaismojums un izvietojums telpās

Austrocilindropuntijai nepieciešama spilgta, bet izkliedēta saules gaisma. Vislabāk tā aug tiešos saules staros dažas stundas dienā, īpaši rīta vai vakara stundās, kad gaisma ir mazāk intensīva. Ja jūsu mājās nav pietiekami daudz saulainu vietu, var izmantot papildu apgaismojumu, piemēram, audzēšanas lampas. Šie kaktusi nepanes ēnu, tāpēc ir svarīgi tos novietot vietās, kur tie saņems pietiekamu apgaismojumu veselīgai augšanai.

Ievietojot austrocilindropuntiju telpās, izvairieties no vietām, kur visu dienu ir intensīva saules gaisma, īpaši vasarā, jo tā var izraisīt auga kātu apdegumus. Tomēr ziemā spilgta, tieša gaisma ir labvēlīga, jo tā palīdz kaktusam uzturēt augšanu un neļauj tam kļūt garam. Ja pamanāt, ka augs izstiepjas vai noliecas gaismas avota virzienā, tas nozīmē, ka tas nesaņem pietiekami daudz gaismas.

Augsne un substrāts

Austrocilindropuntijai nepieciešama laba drenāža un viegla, labi aerēta augsne. Ideāls maisījums būtu smilšaina substrāta maisījums ar pievienotu kūdru un perlītu. Proporcijas var būt šādas: 60% smilšu, 30% kūdras un 10% perlīta. Šis maisījums nodrošinās pietiekamu drenāžu un novērsīs ūdens stagnāciju ap saknēm. Ir arī svarīgi, lai augsne būtu irdena un labi drenēta, kas palīdzēs izvairīties no sakņu puves.

Austrocilindropuncijas augsnes skābumam jābūt mēreni skābam. Ieteicamais pH diapazons ir no 5,5 līdz 6,5. Šis skābuma līmenis ir piemērots lielākajai daļai kaktusu un sukulentu un nodrošina optimālus apstākļus barības vielu uzņemšanai. Lai novērstu augsnes paskābināšanos, periodiski var pievienot kaļķi vai koksnes pelnus.

Laistīšana

Austrocilindropuntia ir sausumizturīga, un galvenais laistīšanas noteikums ir izvairīties no pārmērīgas laistīšanas. Vislabāk augu laistīt, kad augsnes virskārta ir pilnībā izžuvusi. Vasarā laistīšana jāveic reizi nedēļā, bet ziemā - daudz retāk, parasti reizi 2-3 nedēļās, kad augsne ir pilnībā izžuvusi. Pārmērīgs mitrums var izraisīt sakņu puvi, īpaši zemā temperatūrā.

Laistīšanai vislabāk ir izmantot istabas temperatūras ūdeni. Ir svarīgi izvairīties no ūdens nokļūšanas uz kātiem un lapām, jo tas var veicināt puvi. Ja pamanāt, ka augsne pārāk ilgi paliek mitra, pārbaudiet poda drenāžas caurumus un pārliecinieties, ka tie nav aizsērējuši.

Mēslošana un barošana

Austrocilindropuntijai nepieciešama minimāla mēslošana. Aktīvās augšanas periodā (pavasarī un vasarā) var izmantot šķidros kaktusu vai sukulentu mēslojumus, kas atšķaidīti uz pusi no iepakojuma ieteiktās koncentrācijas. Mēslošana jāveic apmēram reizi mēnesī. Ziemā, kad augs ir miera stāvoklī, mēslošana nav nepieciešama.

Mēslošanai var izmantot sabalansētu mēslojumu, kas satur slāpekli, fosforu un kāliju, bet ar lielāku kālija un fosfora proporciju, jo tas veicina spēcīgu un veselīgu audu attīstību. Ir svarīgi nepārmēslot, jo tas var izraisīt barības vielu pārpalikumu un sliktu augu veselību.

Pavairošana

Austrocilindropunciju var pavairot gan ar spraudeņiem, gan sēklām. Pavairošana ar spraudeņiem ir ātrākā metode. Lai to izdarītu, nogriež apmēram 5–10 cm garu veselīgu stumbra segmentu un ļauj tam vairākas dienas nožūt, lai izveidotu kallusu (aizsargaudu). Pēc tam spraudeņu var sakņot vieglā augsnes maisījumā ar smiltīm vai perlītu. Sakņošanās var ilgt no dažām nedēļām līdz diviem mēnešiem.

Pavairošana no sēklām ir sarežģītāka un prasa pacietību. Sēklas jāsēj uz vieglas augsnes virskārtas un viegli jāpārkaisa ar smiltīm. Augsnes temperatūrai dīgšanai jābūt aptuveni 25°C, ar mērenu mitrumu. Pēc dīgšanas stādi uzmanīgi jāpārstāda atsevišķos podos.

Ziedēšana

Austrocilindropuntia savā dabiskajā vidē zied vasarā, bet iekštelpu apstākļos ziedēšana var būt diezgan reta. Ziedi parādās kātu galos un parasti ir mazi un neievērojami, lai gan spilgti un pamanāmi. Ziedēšana var notikt, ja augs saņem pietiekami daudz saules gaismas, siltu temperatūru un regulāru kopšanu.

Kaktusu un sukulentu ziedēšana bieži norāda, ka augšanas apstākļi atbilst to dabiskajām vajadzībām. Ziedi var būt rozā, dzelteni vai sarkani atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem. Tomēr, lai stimulētu ziedēšanu, ir svarīgi ļaut augam ziemā atpūsties un izvairīties no pārmērīgas laistīšanas.

Sezonas iezīmes

Tāpat kā lielākajai daļai kaktusu, arī austrocilindropuncijai ir sezonālas iezīmes. Aktīvās augšanas periodā (pavasarī un vasarā) augam nepieciešams vairāk gaismas, siltuma un mitruma. Tieši tad tas aug visstraujāk, un ir jāuzmanās ar laistīšanu un mēslošanu. Rudenī un ziemā augs nonāk miera periodā, un laistīšana ir jāsamazina, vienlaikus pazeminot temperatūru.

Ir svarīgi saprast, ka ziemā Austrocylindropuntia prasa īpašu kopšanu. Aukstums, zems mitrums un ierobežots apgaismojums var palēnināt auga augšanu un aktivitāti. Šajā laikā ieteicams samazināt mēslošanas daudzumu un ļaut augam atpūsties.

Kopšanas funkcijas

Austrocilindropuntia ir diezgan neprasīgs augs, kas labi panes sausumu un kam nepieciešama minimāla kopšana. Tomēr ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti. Pirmkārt, jāizvairās no pārmērīgas laistīšanas, jo pārmērīgs mitrums var izraisīt sakņu puvi. Otrkārt, augam ir nepieciešams pietiekams saules gaismas daudzums, lai uzturētu aktīvu augšanu un, iespējams, ziedēšanu. Temperatūras kontrole ir arī ļoti svarīga, jo zema temperatūra var palēnināt augšanu vai pat kaitēt augam.

Kopšana ietver arī regulāru lapu un stublāju apkaisīšanu ar putekļiem, kas palīdz augam labāk elpot un absorbēt saules gaismu. Turklāt jāuzrauga augsnes stāvoklis un, ja nepieciešams, augs jāpārstāda svaigā augsnē, lai nodrošinātu pareizu attīstību.

Iekštelpu aprūpe

Iekštelpās austrocilindropuntijai nepieciešama regulāra, bet mērena laistīšana. Ir svarīgi izvairīties no poda pārmirkšanas, jo tas var izraisīt sakņu puvi. Izvēlieties arī podus ar labiem drenāžas caurumiem, lai liekais mitrums varētu ātri notecēt. Substrāts ir jāuzrauga un jāmaina pēc nepieciešamības, pievienojot smiltis vai perlītu, lai uzlabotu aerāciju.

Vēl viens svarīgs kopšanas aspekts ir pietiekama apgaismojuma nodrošināšana. Austrocilindropuntia labi aug spilgtā, bet netiešā apgaismojumā. Lai novērstu saules apdegumus pusdienlaikā, jāizvairās no tiešiem saules stariem. Ziemā, kad gaismas var nepietikt, auga aktivitātes veicināšanai var izmantot papildu apgaismojumu.

Pārstādīšana

Austrocilindropuntia jāpārstāda tikai reizi 2–3 gados, jo augs neaug ātri un dod priekšroku nedaudz ierobežotiem apstākļiem. Pārstādot, izvēlieties podu, kas ir par 2–3 cm lielāks nekā iepriekšējais, lai saknēm būtu pietiekami daudz vietas augšanai, bet ne pārāk daudz vietas. Podam nevajadzētu būt pārāk lielam, jo tas var izraisīt ūdens stagnāciju un sakņu problēmas. Keramikas vai māla podi ir ideāli piemēroti, jo tie labi saglabā mitrumu un nodrošina gaisa cirkulāciju, novēršot sakņu puvi.

Pārstādīšana jāveic pavasarī vai vasaras sākumā, kad augs aktīvi aug. Pirms pārstādīšanas sagatavojiet augsnes maisījumu, pievienojot smiltis un perlītu labākai drenāžai, un nodrošiniet labu drenāžas slāni poda apakšā, lai novērstu ūdens uzkrāšanos ap saknēm.

Atzarošana un veidošana

Austrocilindropuntijai nav nepieciešama regulāra apgriešana, taču dažreiz ir jānoņem vecās vai bojātās auga daļas. Apgriešana var arī palīdzēt uzlabot auga formu un stimulēt sānu dzinumu augšanu. Lai nesabojātu stublājus, jāizmanto asi instrumenti. Pēc apgriešanas griezuma vietas apstrādājiet ar ogli vai sēru, lai novērstu infekcijas.

Auga dabiskā forma parasti ir kompakta, bet, ja nepieciešams, augšējos dzinumus var noņemt, lai veicinātu kuplāku formu. Kopšana ietver arī atmirušo daļu noņemšanu, kas palīdz saglabāt augu veselīgu un kompaktu.

Iespējamās problēmas un risinājumi

Austrocilindropuntijai var rasties vairākas problēmas, tostarp slimības un barības vielu trūkums. Viena no izplatītākajām problēmām ir sakņu puve, kas rodas pārmērīgas laistīšanas vai nepietiekamas drenāžas dēļ. Lai to atrisinātu, samaziniet laistīšanu un nodrošiniet atbilstošu ventilāciju. Ja augs ir inficēts ar sēnītēm vai baktērijām, jālieto fungicīdi, un augs jāpārstāda svaigā, sterilā augsnē.

Barības vielu trūkums var izpausties arī kā dzelteni plankumi uz lapām vai lēna augšana. Tas var notikt, ja augs nesaņem pietiekami daudz fosfora un kālija. Šādos gadījumos augu baro ar mēslošanas līdzekļiem, kas paredzēti kaktusiem un sukulentiem. Izvairieties no pārmērīga slāpekļa daudzuma, jo tas var izraisīt pārmērīgu augšanu un novājināt augu.

Kaitēkļi

Austrocilindropunciju var uzbrukt tādi kaitēkļi kā zvīņkāji, zirnekļērces un miltrasas blaktis. Šie kaitēkļi var novājināt augu, barojoties ar tā sulu, izraisot lapu novīšanu vai dzeltēšanu. Lai novērstu kaitēkļus, regulāri pārbaudiet augu un manuāli noņemiet kaitēkļus. Ja tiek konstatēta liela invāzija, var būt nepieciešams apsmidzināt augu ar maigu ziepju šķīdumu vai insekticīdu.

Ķīmiskā aizsardzība var ietvert uz piretroīdiem vai neonikotinoīdiem balstītu insekticīdu lietošanu. Vienmēr rūpīgi ievērojiet norādījumus un veiciet apstrādi labi vēdināmās telpās.

Gaisa attīrīšana

Austrocilindropuncijai piemīt spēja attīrīt gaisu telpās, jo kaktusi un sukulenti efektīvi absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. Tas padara to par lielisku izvēli mājas un biroja videi, kur tā var veicināt gaisa kvalitātes uzlabošanos. Tomēr jāatzīmē, ka austrocilindropuncijai nepiemīt tik spēcīgas attīrošas īpašības kā dažiem citiem augiem, piemēram, mierlilijām vai zirnekļaugiem.

Gaisa attīrīšana galvenokārt notiek fotosintēzes ceļā, kuras laikā oglekļa dioksīds tiek pārvērsts skābeklī. Augs arī absorbē dažas toksiskas vielas no apkārtējās vides, uzlabojot kopējos atmosfēras apstākļus telpās.

Drošība

Austrocilindropuntia nav toksiska cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, taču, nonākot saskarē ar tās dzeloņiem, tā var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumu. Tāpēc, rīkojoties ar augu, īpaši pārstādīšanas vai apgriešanas laikā, jāvalkā cimdi. Asās dzeloņi var arī savainot ādu, ja netiek ievērota piesardzība.

Alerģiskas reakcijas pret Austrocylindropuntia ir ļoti reti sastopamas, taču, ja kādam ir alerģija pret tās ziedputekšņiem vai citām auga daļām, jāizvairās no cieša kontakta ar to.

Ziemošana

Austrocilindropuncija ir siltummīlošs augs, kas nepanes salnas. Ziemā tai jābūt miera stāvoklī ar temperatūru aptuveni 10–15 °C. Laistīšana ir ievērojami jāsamazina, un apgaismojumam jābūt mērenam, jo aukstajā sezonā augs aktīvi neaug. Šajā periodā ir svarīgi izvairīties no caurvēja un straujām temperatūras izmaiņām, jo tās var radīt augam stresu. Ja iespējams, austrocilindropuncija ziemā jāpārvieto uz siltāku telpu, taču to nedrīkst pakļaut tiešiem siltuma avotiem, piemēram, radiatoriem.

Ārstnieciskas īpašības

Austrocilindropuntia, tāpat kā daudzi kaktusi, tiek izmantota tautas medicīnā dažādu slimību ārstēšanai. Auga sulai piemīt antiseptiskas un brūču dziedējošas īpašības, un to lieto griezumu, apdegumu un ādas iekaisumu ārīgai ārstēšanai. Tomēr mājas apstākļos augu visbiežāk izmanto dekoratīviem nolūkiem, un tam nepiemīt būtiskas ārstnieciskas īpašības.

Kaktuss ir pazīstams arī ar savu labvēlīgo ietekmi gremošanas sistēmas traucējumu ārstēšanā. Tiek uzskatīts, ka dažu veidu kaktusu ekstrakti var palīdzēt pret kuņģa darbības traucējumiem un citām gremošanas problēmām.

Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas līdzekļos

Tradicionāli austrocilindropunciju un citus kaktusus tautas medicīnā izmanto uzlējumu un ziežu pagatavošanai. Dažās kultūrās kaktusu kātu ekstraktus izmanto aknu un nieru darbības uzlabošanai, kā arī organisma attīrīšanai no toksīniem. Tautas līdzekļos bieži izmanto ne tikai auga sulu, bet arī tā sasmalcinātās daļas kompresu pagatavošanai iekaisuma un sāpju ārstēšanai.

Tomēr zinātniskie pētījumi šajā jomā ne vienmēr apstiprina šo metožu efektivitāti, tāpēc pirms jebkuru tautas līdzekļu lietošanas ar augiem ir svarīgi konsultēties ar ārstu.

Izmantošana ainavu veidošanā

Austrocilindropuntia ir lielisks augs tuksneša un tropu stūrīšu veidošanai dārzos un terasēs. Tās košie stublāji ar ērkšķiem var tikt izmantoti, lai veidotu neparastas kompozīcijas ar citiem kaktusiem vai sukulentiem. Pateicoties kompaktajam izmēram un interesantajai stublāja formai, austrocilindropuntia lieliski izskatās konteineros un podos, atklātās vietās un dekoratīvos dārzos.

Augs ir piemērots arī izmantošanai ainavu projektos, kas imitē dabiskas ekosistēmas, piemēram, tuksnešos un savannās. Tas labi sader ar akmeņiem un smilšainu augsni un var kalpot kā pārsteidzošs kontrasts lielākiem augiem.

Saderība ar citiem augiem

Austrocilindropuntia labi sader ar citiem sukulentiem un kaktusiem, piemēram, ehinokaktusiem, agonijām vai agavēm. Augam nepieciešami īpaši apstākļi, piemēram, laba drenāža un spilgta gaisma, tāpēc tas jānovieto citu augu tuvumā, kas arī labi aug šādos apstākļos. Tomēr to nevajadzētu kombinēt ar mitrumu mīlošiem augiem, jo augsts mitrums var izraisīt sakņu puvi.

Ir svarīgi arī izvairīties no Austrocylindropuntia novietošanas augstu un blīvu augu tuvumā, kas var aizēnot kaktusu un samazināt tā piekļuvi saules gaismai.

Secinājums

Austrocilindropuncija ir skaists un mazprasīgs augs, kas ir ideāli piemērots dekoratīvai ainavu veidošanai gan iekštelpās, gan ārā. Pareizi kopjot, uzturot atbilstošu temperatūru un mitrumu, tā var zelt daudzus gadus. Papildus estētiskajai vērtībai austrocilindropuncijai piemīt arī dažas ārstnieciskas īpašības, lai gan to galvenokārt izmanto kā dekoratīvu elementu.