Glechoma

Glechoma (zemes efeja) ir daudzgadīgu zālaugu augu ģints piparmētru dzimtā (Lamiaceae), kas sastāv no aptuveni 10 sugām. Šiem augiem parasti raksturīga ātra augšana, tie izplatās pa zemes virsmu, un tos var izmantot kā zemsedzes augus dekoratīvajā dārzkopībā. Glechoma bieži sastopama savvaļā un tiek izmantota arī kā dekoratīvs elements dārzos un parkos. Ārēji augiem ir raksturīgas noapaļotas vai sirdsveida lapas un mazi ziedi, parasti violetā vai zilā krāsā. Šie augi ir diezgan nepretenciozi un labi aug dažādos klimatiskajos apstākļos, lai gan tie dod priekšroku ēnainām un mitrām vietām.

Glehoma ir pazīstama ar savu spēju nosegt lielas zemes platības, veidojot blīvus paklājus. To var izmantot kā dekoratīvu zemsegu dārza celiņiem, un tā kalpo arī kā lielisks elements zaļu paklāju veidošanai dārza ēnainajās vietās. Dažām Glehomas sugām piemīt arī ārstnieciskas īpašības, un tās tiek izmantotas tautas medicīnā.

Nosaukuma etimoloģija

Ģints nosaukums "Glechoma" cēlies no grieķu vārda "Glechoma", kas sengrieķu medicīnā apzīmēja augu, ko lietoja elpceļu slimību ārstēšanai. Glechoma ir pazīstama arī ar citiem nosaukumiem, piemēram, "zemes efeja" vai "savvaļas piparmētra", kas uzsver tās piederību piparmētru dzimtai un tās izmantošanu medicīniskiem nolūkiem. Etimoloģija uzsver auga nozīmi tradicionālajā tautas medicīnā un tā funkcionālās īpašības.

Dzīvības forma

Glehoma ir daudzgadīgs zālaugu augs ar ložņājošiem stublājiem, kas bieži veido blīvus paklājus. Savvaļā tā ir sastopama kā zems krūms vai zālaugu augs, kas klāj zemi un aktīvi izplatās pa virsmām. Šim augam piemīt spēja ātri izplatīties ar sakneņu un sakņu palīdzību, nodrošinot blīvu veģetatīvo segumu, padarot to ideāli piemērotu zemsedzes augam dārzkopībā.

Mērenā klimatā glehoma var augt kā dekoratīvs augs dārzos, puķu dobēs un parkos. To parasti izmanto, lai segtu zemes platības, kur nepieciešami zaļie paklāji, vai lai aizpildītu tukšas vietas. Pateicoties plašajai sakņu sistēmai, to var izmantot arī nogāžu vai erozijas pakļautu zonu nostiprināšanai.

Ģimene

Glehoma pieder pie piparmētru dzimtas (Lamiaceae), kurā ietilpst aptuveni 7000 sugu vairāk nekā 200 ģintīm, no kurām daudzas ir pazīstamas ar savām aromātiskajām lapām un ārstnieciskajām īpašībām. Piparmētru dzimtā ietilpst tādi augi kā piparmētra, salvija, baziliks un timiāns. Šie augi ir plaši izplatīti visā pasaulē, īpaši tropu, subtropu un mērenās joslas reģionos. Piparmētru dzimtas augi tiek vērtēti to dekoratīvo, aromātisko un kulinārijas pielietojumu dēļ, kā arī tautas medicīnā.

Piparmētru dzimtas augi, piemēram, glechoma, bieži tiek izmantoti zaļo paklāju veidošanai vai augsnes segšanai. Tie ir ļoti pielāgojami dažādiem augšanas apstākļiem un var attīstīties dažādos klimatiskajos apstākļos, sākot no siltiem līdz aukstiem reģioniem, kur augi ir pasargāti no laikapstākļiem un efektīvi cīnās pret augsnes eroziju.

Botāniskās īpašības

Glechoma ir zems augs, kas bieži veido blīvus paklājus. Glechoma lapas parasti ir apaļas vai sirdsveida, ar robainām malām, un tās var būt zaļas vai ar violetu nokrāsu. Lapas ir sakārtotas uz garām kātiņām, kas ļauj augam efektīvi uztvert saules gaismu. Glechoma ziedi ir mazi, zvanveida, parasti zili vai violeti un tiek savākti ķekaros. Šiem ziediem ir raksturīgs aromāts, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus.

Glechoma sakņu sistēma ir sazarota un spēcīga, ļaujot augam izplatīties pa zemi, izmantojot sakneņus un stublājus. Stublāji ir ložņājoši, veidojot blīvus paklājus, kas padara Glechoma par lielisku zemsedzes augu. Ziedēšana parasti notiek pavasara beigās vai vasaras sākumā un ilgst vairākas nedēļas.

Ķīmiskais sastāvs

Glehoma satur vairākus bioloģiski aktīvus savienojumus, piemēram, flavonoīdus, alkaloīdus, organiskās skābes un ēteriskās eļļas. Šiem savienojumiem piemīt antiseptiskas, pretiekaisuma un antioksidanta īpašības. Tautas medicīnā glehomu lieto uzlējumu un novārījumu veidā saaukstēšanās ārstēšanai, elpošanas funkciju uzlabošanai un iekaisuma mazināšanai.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka dažas glehomā esošās vielas lielās devās var būt toksiskas. Tāpēc, lietojot glehomu medicīniskiem nolūkiem, jāievēro piesardzība un ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Izcelsme

Glehomas dzimtene ir Eiropa, Āzija un Ziemeļāfrika. Savvaļā tā sastopama mežu ēnā, mitrās un noēnotās vietās, kā arī gar ūdenstecēm un mitrās nogāzēs. Šie augi dod priekšroku mērenam klimatam ar pietiekamu nokrišņu daudzumu un var augt dažāda veida augsnē, sākot no smilšainas līdz mālainai.

Dārzkopībai un dekoratīvajai ainavu veidošanai izplatoties, glehoma ir veiksmīgi pielāgojusies plašam augšanas apstākļu klāstam un tagad tiek kultivēta daudzos pasaules reģionos. Šis augs tiek augstu vērtēts tā izturības un spējas ātri izplatīties dēļ, padarot to ideāli piemērotu zemsedzes un dekoratīviem nolūkiem.

Audzēšanas vienkāršība

Glehoma tiek uzskatīta par relatīvi mazprasīgu augu, kas labi aug apstākļos, kuros citiem augiem varētu būt grūtības. Tai nav nepieciešama īpaša kopšana, un tā viegli pielāgojas dažādiem augsnes tipiem. Glehoma dod priekšroku daļējai ēnai vai mērenai saules gaismai, bet var augt arī saulainākās vietās, ja augsne paliek pietiekami mitra.

Augs labi aug mēreni mitros apstākļos, taču tas nepanes slapju augsni, tāpēc laba drenāža ir ļoti svarīga. Glechoma labi aug konteineros, dārza dobēs un apmalē, un tā ir piemērota arī nogāžu un erozijas pakļauto vietu segšanai.

Sugas un šķirnes

Starp populārajām Glechoma sugām ir Glechoma hederacea (ložņu čārlijs) un Glechoma longituba. Glechoma hederacea ir visplašāk pazīstamā suga, ko bieži izmanto dekoratīviem nolūkiem. Šai sugai raksturīgas tipiskas apaļas lapas un spilgti ziedi. Glechoma longituba ir garāki ziedkāti un lielāki ziedi, kas arī piesaista uzmanību.

Glechoma hederacea

Glechoma longituba

Ir arī dažādas šķirnes, kas ir izstrādātas, lai uzlabotu auga dekoratīvās īpašības, piemēram, šķirnes ar dažādu lapu nokrāsu un košākiem ziediem. Šīs šķirnes parasti izmanto dekoratīviem nolūkiem dārzos un parkos.

Izmērs

Auga lielums ir atkarīgs no augšanas apstākļiem un augsnes tipa. Savvaļā glehoma var izplesties blīvos paklājos līdz pat 30 cm augstumā. Tomēr audzējot mājās vai konteineros, glehoma parasti saglabājas kompakta un nepārsniedz 15–20 cm augstumu.

Auga lielums ir atkarīgs arī no apgriešanas biežuma un atbalsta. Labvēlīgos klimatiskajos apstākļos un ar pienācīgu kopšanu glehoma var izplatīties plašās platībās, pārklājot ievērojamu zemes daļu.

Augšanas temps

Glehoma aug ātri, īpaši, ja tā saņem pietiekamu laistīšanu un labu saules gaismu. Vasaras mēnešos optimālos apstākļos tā var palielināties augstumā par 10–15 cm mēnesī. Arī vairošanās veicina pārklājuma platības palielināšanos, jo augs viegli izplatās, izmantojot sakneņus un stublājus.

Ziemas mēnešos, kad augs nonāk miera fāzē, augšana palēninās. Tomēr siltumnīcās un labi uzturētās iekštelpu vidēs glehoma var turpināt augt pat aukstākajos gadalaikos.

Dzīves ilgums

Glehoma ir daudzgadīgs augs, kas optimālos apstākļos var augt un attīstīties vairākus gadus. Savvaļā tā var veidot lielas kolonijas, turpinot izplatīties un augt gadiem ilgi. Dārza vai istabas apstākļos, pienācīgi kopjot, glehoma var dzīvot un turpināt sniegt dekoratīvu vērtību 5–10 gadus.

Tomēr, tāpat kā jebkuram daudzgadīgam augam, Glechoma prasa regulāru pārstādīšanu un apgriešanu, lai saglabātu tās dekoratīvās īpašības un novērstu novecošanos.

Temperatūra

Glehomai patīk mērena temperatūra. Optimālais temperatūras diapazons augšanai ir no 15°C līdz 25°C. Augs nepanes sasalšanas temperatūru, un temperatūra zem 5°C var to sabojāt. Aukstā klimatā glehomu audzē kā telpaugu vai siltumnīcās.

Veiksmīgai augšanai un ziedēšanai iekštelpu apstākļos ir svarīgi uzturēt stabilu temperatūru un izvairīties no krasām temperatūras izmaiņām, kas var ietekmēt auga veselību.

Mitrums

Glehoma dod priekšroku mērenam mitrumam, aptuveni 50–60 %. Sauss gaiss, īpaši ziemā, var negatīvi ietekmēt auga stāvokli, izraisot tā novīšanu un dekoratīvās pievilcības zudumu. Lai izvairītos no šīm problēmām, ieteicams lapas apsmidzināt vai izmantot mitrinātāju.

Pārmērīgs mitrums, īpaši mitros apstākļos, var izraisīt sēnīšu slimības un sakņu puvi. Ir svarīgi nodrošināt labu drenāžu un kontrolēt augsnes mitrumu, lai uzturētu augu veselību.

Apgaismojums un telpu izvietojums

Glechoma normālai augšanai un ziedēšanai dod priekšroku spilgtai, bet netiešai gaismai. Tā labi aug daļējā ēnā, bet var zelt arī saulainākās vietās, ja vien tiek uzturēts līdzsvars starp temperatūru un mitrumu. Tiešie saules stari var izraisīt augsnes pārkaršanu un izžūšanu, kas negatīvi ietekmē augu.

Audzēšanai telpās ieteicams augu novietot uz loga, kas vērsts uz austrumiem vai rietumiem, kur tas saņems pietiekami daudz gaismas, neriskējot pārkarst. Ziemā, kad dienasgaismas stundas ir īsākas, augšanas un ziedēšanas stimulēšanai var izmantot papildu apgaismojumu, piemēram, audzēšanas lampas.

Augsne un substrāts

Lai veiksmīgi augtu glehoma, ieteicama labi drenējoša un barības vielām bagāta augsne. Ideāls augsnes maisījums šim augam sastāv no dārza augsnes, kūdras, smiltīm un perlīta attiecībā 2:1:1:1. Šī kombinācija nodrošina labu sakņu aerāciju, novērš augsnes sablīvēšanos un palīdz saglabāt nepieciešamo mitrumu auga veselīgai augšanai. Perlīts un smiltis nodrošina pareizu drenāžu, novēršot ūdens iesūkšanos un līdz ar to sakņu puvi.

Glehoma vislabāk aug viegli skābā augsnē ar pH diapazonu no 5,5 līdz 6,5. Šāds skābums ļauj augam optimāli absorbēt barības vielas. Ir svarīgi arī nodrošināt labu drenāžu, poda apakšā pievienojot keramzīta vai smalkas grants slāni, lai novērstu ūdens uzkrāšanos un pasargātu saknes no puves.

Laistīšana (vasarā un ziemā)

Vasarā glehomai nepieciešama regulāra laistīšana, lai uzturētu aktīvo augšanas fāzi. Augsnei jābūt mitrai, bet ne pārāk slapjai. Laistīšana jāveic, kad augsnes virskārta sāk izžūt. Ir svarīgi izvairīties no ūdens uzkrāšanās podā vai traukā, jo tas var izraisīt sakņu puvi. Pareiza drenāža un mērena laistīšana veicina veselīgu augšanu un novērš slimību attīstību.

Ziemā augs nonāk miera fāzē, un tā laistīšanas nepieciešamība ievērojami samazinās. Šajā laikā laistīšana jāsamazina, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm vairāk izžūt. Pārlaistīšana ziemā var izraisīt sēnīšu infekcijas un sakņu puvi, tāpēc ir svarīgi uzraudzīt augsnes mitrumu un attiecīgi pielāgot laistīšanu.

Mēslošana un barošana

Glechoma aktīvās augšanas periodā ir nepieciešama regulāra mēslošana. Ziedēšanas stimulēšanai un augu veselības uzturēšanai ideāli piemērots ir sabalansēts šķidrais mēslojums ar augstu fosfora un kālija saturu. Pavasarī un vasarā ieteicams mēslot ik pēc 2-3 nedēļām. Mēslojums jāatšķaida ar ūdeni, lai nesabojātu saknes.

Ziemā mēslošana nav nepieciešama, jo augs atrodas miera stāvoklī. Mēslošanas pārtraukšana palīdz novērst sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var traucēt auga vielmaiņas procesus. Mēslošana jāatsāk pavasarī, kad sākas augšanas sezona, lai stimulētu augšanu un ziedēšanu.

Ziedēšana

Glehoma zied no vēla pavasara līdz vasaras sākumam, piesaistot uzmanību ar saviem košajiem ziediem. Ziedi parasti ir purpursarkani vai zili un savākti ķekaros. Auga seglapām ir dekoratīva vērtība, kas piešķir tam pārsteidzošu izskatu. Ziedēšana var ilgt vairākas nedēļas atkarībā no augšanas apstākļiem un kopšanas.

Glehoma ziedēšanai dod priekšroku saulainām un daļēji noēnotām vietām. Nepietiekams apgaismojums var palēnināt ziedēšanas procesu, un, ja laiks ir pārāk karsts vai sauss, augs var sākt mest ziedus. Lai stimulētu ziedēšanu, ir jānodrošina, lai augs saņemtu pietiekami daudz gaismas un regulāru laistīšanu.

Pavairošana

Glehomu var pavairot gan ar sēklām, gan veģetatīvām metodēm. Pavairošana ar sēklām ir ilgāks process. Sēklas jāsēj vieglā, mitrā augsnē aptuveni 22–25 °C temperatūrā. Dīgšana notiek 2–3 nedēļu laikā. Tomēr pavairošanas metode ar sēklām negarantē visu mātesauga īpašību saglabāšanu.

Veģetatīvā pavairošana ar spraudeņiem ir ātrākā un uzticamākā metode. Jāatlasa veseli dzinumi un jāapsakņo smilšu un perlīta maisījumā. Pēc 2–3 nedēļām spraudeņiem vajadzētu iesakņoties un sākt augt. Šī metode nodrošina, ka jaunais augs saglabā vecākaugu īpašības, kas ir īpaši svarīgi dekoratīvo šķirņu pavairošanai.

Sezonas iezīmes

Glehoma parasti aktīvi aug pavasara un vasaras mēnešos, kad temperatūra un mitrums ir optimālā līmenī. Šajā periodā augs strauji izplatās, veidojot blīvu zemsegu un skaisti ziedot. Ziemā glehoma nonāk miera fāzē, palēninot augšanu un ziedēšanu.

Lai saglabātu auga dekoratīvās īpašības, ziemas mēnešos to ir svarīgi turēt miera stāvoklī, izvairoties no pārmērīgas laistīšanas un mēslošanas. Tas ļauj augam atpūsties un sagatavoties nākamajam augšanas ciklam, kad pienāk pavasaris.

Kopšanas funkcijas

Lai saglabātu glehomas veselību un dekoratīvo pievilcību, jāievēro vairāki kopšanas nosacījumi. Šis augs dod priekšroku mitrām, daļēji noēnotām vietām, tāpēc jāizvairās no tiešiem saules stariem, jo tie var izraisīt izžūšanu un bojājumus. Turklāt regulāra laistīšana un laba augsnes aerācija veicina veselīgu sakņu attīstību un novērš ūdens stagnāciju.

Audzējot glehomu telpās, ir svarīgi uzraudzīt gaisa mitrumu, īpaši ziemā, kad apkures sistēmas samazina gaisa mitruma līmeni. To var atrisināt, izmantojot gaisa mitrinātājus vai regulāri apsmidzinot augu.

Iekštelpu aprūpe

Lai veiksmīgi augtu telpās, glechoma jānovieto pietiekami apgaismotā vietā. Augs vislabāk aug uz logiem, kas vērsti uz austrumiem vai rietumiem, kur tas var saņemt filtrētu gaismu. Tiešie saules stari var izraisīt lapu apdegumus. Glechoma arī dod priekšroku stabilai temperatūrai, izvairoties no asām svārstībām un aukstiem caurvējiem.

Iekštelpās laistīšanai jābūt regulārai, bet mērenai. Ir svarīgi uzraudzīt augsnes mitrumu un izvairīties no pārmērīgas ūdens uzsūkšanās, jo tas var izraisīt sakņu puvi. Mēslojums jālieto aktīvās augšanas periodā, parasti no pavasara līdz rudenim.

Pārstādīšana

Glehomai nav nepieciešama bieža pārstādīšana, taču tā jāpārstāda ik pēc 2–3 gadiem vai tad, kad sakņu sistēma izaug no trauka. Izvēlieties podu, kura diametrs ir par 2–3 cm lielāks nekā iepriekšējam. Ir svarīgi arī nodrošināt labu drenāžu, poda apakšā pievienojot grants vai keramzīta slāni.

Labākais laiks pārstādīšanai ir agrā pavasarī, pirms augs sāk aktīvo augšanas sezonu. Pārstādīšanas laikā jāuzmanās, lai nebojātu saknes, un jāizmanto svaiga, labi drenēta augsne.

Atzarošana un vainaga veidošana

Apgriešana ir būtiska glehomas kopšanas sastāvdaļa, jo tā palīdz saglabāt kompaktu formu un stimulē jaunu dzinumu augšanu. Regulāra apgriešana arī uzlabo auga dekoratīvās īpašības, novēršot tā kļūšanu gara auguma un nodrošinot tā sulīgumu.

Apgriešana jāveic pēc ziedēšanas, kad augs ir pabeidzis savu galveno augšanas ciklu. Tas ļaus krūmam aktīvi attīstīties un atkal ziedēt nākamajā sezonā.

Iespējamās problēmas un risinājumi

Neskatoties uz pielāgošanās spēju, Glechoma var saskarties ar vairākām problēmām. Viena no visbiežāk sastopamajām ir sakņu puve, ko izraisa pārmērīga laistīšana vai slikta drenāža. Lai to novērstu, ir svarīgi uzraudzīt mitruma līmeni un nodrošināt atbilstošu drenāžu. Sakņu puves gadījumā ir nepieciešams rūpīgi noņemt bojātās daļas un pārstādīt augu svaigā augsnē.

Vēl viena problēma var būt barības vielu trūkums. Šajā gadījumā augam būs lēna augšana, mazas un bālas lapas. Risinājums ir regulāra mēslošana ar sabalansētiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur nepieciešamos mikroelementus.

Kaitēkļi

Glehomu var ietekmēt kaitēkļi, piemēram, laputis, zirnekļa ērces un baltās mušas. Lai novērstu invāziju, ir nepieciešamas regulāras kaitēkļu pārbaudes. Ja tiek atrasti kaitēkļi, var izmantot insekticīdus vai dabiskus līdzekļus, piemēram, ziepjūdens šķīdumus.

Lai novērstu kaitēkļu rašanos, jāuzrauga augsnes stāvoklis, jāizvairās no pārlaistīšanas un jānodrošina laba gaisa cirkulācija ap augu. Veselīgi augi ir mazāk uzņēmīgi pret kaitēkļiem.

Gaisa attīrīšana

Glehoma ir lielisks augs iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Tā absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli, tādējādi veicinot svaigāku gaisu slikti vēdināmās telpās. Tā ir vērtīgs papildinājums telpām, kurās jāuzlabo gaisa kvalitāte, piemēram, telpām ar ierobežotu gaisa plūsmu.

Turklāt glehoma palīdz palielināt gaisa mitrumu, kas ir īpaši noderīgi ziemā, kad apkures sistēmas sausina iekštelpu gaisu. Papildu mitrums palīdz uzlabot gaisa kvalitāti, radot ērtāku un veselīgāku vidi gan augam, gan telpas iemītniekiem.

Drošība

Glehoma nav toksiska cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Tomēr dažiem cilvēkiem saskare ar augu var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, īpaši ilgstošas saskares gadījumā ar tā sulu. Tāpēc ieteicams ar augu rīkoties uzmanīgi, īpaši, ja jums ir jutīga āda.

Lai gan auga daļas nav toksiskas, tās nedrīkst norīt, jo tas var izraisīt vieglus gremošanas traucējumus.

Ziemošana

Glechoma labi pārziemo mērenā temperatūrā. Ziemā augs jātur vietā, kur temperatūra ir aptuveni 10–15 °C. Tas ļauj augam palikt miera stāvoklī un netērēt enerģiju. Ir svarīgi izvairīties no krasām temperatūras svārstībām un aukstiem caurvējšiem.

Tuvojoties pavasarim un temperatūrai sākot celties, pakāpeniski palieliniet gaismas daudzumu un laistīšanu, lai sagatavotu Glechoma jaunajam augšanas ciklam.

Noderīgas īpašības

Glehomā ir vairāki labvēlīgi savienojumi, tostarp flavonoīdi un organiskās skābes, kurām piemīt antioksidanta, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība. Šīs īpašības padara glehomu vērtīgu tautas medicīnā saaukstēšanās un iekaisumu ārstēšanā.

No Glechoma pagatavotas uzlējumi un novārījumi tiek izmantoti, lai uzlabotu elpošanas funkcijas, mazinātu iekaisumu un cīnītos pret saaukstēšanos.

Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas receptēs

Tradicionālajā medicīnā glehomu lieto saaukstēšanās, tostarp klepus un elpceļu iekaisuma, ārstēšanai. Augu izmanto arī uzlējumu pagatavošanai, kas palīdz mazināt iekaisumu un kam piemīt antiseptiska iedarbība.

Ir daudz tautas receptūru, kas satur glehomu ādas slimību ārstēšanai un vispārējās veselības uzlabošanai. Tomēr pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Izmantošana ainavu dizainā

Glehoma tiek plaši izmantota ainavu dizainā kā zemsedzes augs. Tā ir ideāli piemērota zaļu paklāju veidošanai ēnainās dārzu vai parku vietās, kā arī nogāžu stabilizēšanai un erozijas novēršanai. Pateicoties spējai ātri izplatīties un veidot blīvus paklājus, glehoma ir lieliski piemērota dekoratīviem nolūkiem.

Augu plaši izmanto arī dzīvžogu un dekoratīvu apmaļu veidošanai. Tā kompaktā forma un izturība pret dažādiem apstākļiem ļauj to izmantot plašā ainavu kompozīciju klāstā.

Saderība ar citiem augiem

Glehoma labi sader ar citiem zemsedzes augiem, piemēram, papardēm, sūnām un citām ēnai izturīgām sugām. Tās strauji augošie stublāji var nodrošināt lielisku fonu garākiem augiem.

Tomēr ir svarīgi izvairīties no Glechoma kombinēšanas ar augiem, kuriem nepieciešami pretēji kopšanas apstākļi, piemēram, sausumizturīgām sugām, jo tas var radīt konkurenci par ūdeni un barības vielām.

Secinājums

Glehoma ir viegli audzējams, ātri izplatošs augs, kas ir lielisks papildinājums jebkuram dārzam vai mājai. Tā ir ideāli piemērota zaļo paklāju veidošanai, dārza celiņu dekorēšanai un erozijas novēršanai. Pareizi kopjot, glehoma daudzus gadus priecēs jūs ar savu dekoratīvo izskatu.

Izmantojot glechoma ainavu dizainā vai medicīniskiem nolūkiem, jūs varat gūt daudz priekšrocību no šī noderīgā un skaistā auga.